Blue monday

Pirmdiena sākās pagajušopirmdien. Klasiska piecu dienu nedēļa mājās ar bērnu. Rotaļu laukums, veikals, dārzs, ielas, mežs, multenes, pilnmēness, zobu tīrīšana, brokastis, kompis naksnīgajā hallē pie omulīgas galda lampas gaismas. Viss bija ierasti un labi līdz piektdienai. Jo kas ir piektdiena? Citiem laiks tusēties apkārt līdz nemaņai, citiem laiks, kad rodas cerība novelt daļu pienākumu uz citiem ģimenes biedriem un pagulēt no rīta stundu vai divas ilgāk. Piektdienas pēcpusdienā arī plānojām braukt ciemos.

Brīdī, kad jau izgājām uz ielas gaidīt tos, pie kā taisījāmies braukt, es saņēmu īsziņu, ka šodien pasākums tiek atcelts. Un es speciāli bērnam neko neteicu līdz pašam pēdējam brīdim! Brīdim pirms saņēmu īsziņu. Jūs esat mēģinājuši divgadniekam iestāstīt, ka pie draudzenes nebrauksim, ja pirms minūtes laimīgi paziņojāt "brauksim pie draudzenes!"?

Pēc tam piezvanīja vīrs un pateica, ka brīvdienās būs jāstrādā. Un šajā brīdī es sapratu, ka līs lietus, sarunbiedri būs prom visas brīvdienas, un būs garlaicīgi kā nekad. Jo, kad izjūk viens plāns, tā var būt nejaušība, bet, kad izjūk divi plāni vienlaicīgi, tas nozīmē, ka ir iestājies zilais skumjais periods. Man bija taisnība. Lija lietus, visi 14 virtuālie sarunbiedri bija prom, frendlenta gandrīz nepapildinājās (jo! lielākā daļa raksta blogus!! darbā!!!), un bija garlaicīgi kā nekad. Divas brīvdienas pavadīju kā divas darbdienas mīnus internets, bet svētdienā uzliku internetam un pusnakti skatījos melnbaltu filmu ar zaļo tēju un zilo sieru.

Pirmdienas rīts iezīmējās ar bērna vēdersāpēm, un mani piecēla divos, tad piecos, tad pusseptiņos. Un tad pusvienpadsmitos. Pusdienu negulējām, mājās pat grīdu izsūknējām, rotaļu laukumā trīs stundas. Jūs esat mēģinājuši divgadniekam iestāstīt, ka, atskaitot sausiņu, tēju, jogurtu un kartupeli neko ēst nedrīkst? Arī ābolu šūpuļtīklā ne.

Šī ir vēl joprojām tā pati nedēļa? Varbūt, tā pati pirmdiena? Ceru gan atspēlēties šajās brīvdienās.