Tā vietā lai strādātu, es, protams, brīvajā brīdī skatos "Šerloka Holmsa un Doktora Vatsona piedzīvojumus". Nē, ne gluži no Mārča padeves. Es šo filmu skatījos, kad studēju Rīgas vēsturi bakalaura darbam, bija ļoti iedvesmojoši. Ir tikai loģiski noskatīties to, rakstot maģistru.
Es vakar biju Jaunielā un citās ielās, kuras tika filmētas procesā. Es galīgi novērtēju ievadtitru mūzikas pavadījuma atšķirību "Tīģera medībās" un pārējās epizodēs. Es uztaisīju mājās skandālu, būdama dziļi traumēta ar Holmsa un Vatsona iznākšanu pie ideāli servēta brokastu galda ar spoži baltām aprocēm un tauriņiem pie kakla, pēc kā vīra treniņbikses, pašas neķemmētie mati un bērna nošmulēts krekliņš, likās pilnīgi neizturami. Es nodomaju, ka, ja klienti laikā kad strādāju kazino, būtu tādi, kā rāda filmā, es tiem arī teiktu "Lūdzu, kungi, jūsu likmes!" nevis skatītos virsū tā, ka tiem bija jāatvainojas par to, ka viņi spēlē. Pareizi gan viņi atvainojās!
Un es atkal esmu neizpratnē par Bortko "MM" kritiku. Ne nieka nav slikts ekranizējums. Jo šis, par Holmsu, tiek pielīdzināts šedevram, un tas patiesībā ir šedevrāls, bet! Holmss ir absolūti apburošs, kāds viņš nemaz nebija grāmatā. Filmā ir ārkārtīgi daudz sižeta sagrozījumu. Ir daudz secības kļūdu, tādu kā, izkāpjot no keba, koki ir zaļi, bet pēc minūtes, tuvojoties mājai, koki ir pilnībā kaili. Jau nerunajot par to, ka vienā epizodē Ļivanovs divas reizes nepareizi izrunā inspektora Lestreida (kā viņu sauca krievu versijā) uzvārdu. Un vēl šis tas cits, kas atrodams diskusijā, linku uz kuru es iemetu zemāk. Tās ir detaļas, ko cilvēki parasti piemin, lupatās izkritizējot jaunradīto kādas grāmatas kinoversiju, bet vecās kanonizē. Ir domas, kāpēc? Es tiešām gribētu zināt.
Ko gan es atradu un došu apmaiņā pret idejām, kāpēc mums patīk tikai vēsture, ir šie linki.
- Intervija ar V.Ļivanovu, kas pilnībā izskaidro, kāpēc viņa Holmss ir tik simpātisks, atšķirībā no sava grāmatas prototipa.
- Intervija ar rezisoru Igoru Masļeņņikovu par aktieru izvēli.
- Vesela interesentu diskusija par Holmsa imidžu šajā un citās ekranizējumos un par skatītāju reakciju uz to. Tajā skaitā iedzimto britu reakcija.
- Ģeogrāfija
- Rīgas pilsētas lomas kino.
- Citi raksti - vezums un mazi ratiņi.
Es vakar biju Jaunielā un citās ielās, kuras tika filmētas procesā. Es galīgi novērtēju ievadtitru mūzikas pavadījuma atšķirību "Tīģera medībās" un pārējās epizodēs. Es uztaisīju mājās skandālu, būdama dziļi traumēta ar Holmsa un Vatsona iznākšanu pie ideāli servēta brokastu galda ar spoži baltām aprocēm un tauriņiem pie kakla, pēc kā vīra treniņbikses, pašas neķemmētie mati un bērna nošmulēts krekliņš, likās pilnīgi neizturami. Es nodomaju, ka, ja klienti laikā kad strādāju kazino, būtu tādi, kā rāda filmā, es tiem arī teiktu "Lūdzu, kungi, jūsu likmes!" nevis skatītos virsū tā, ka tiem bija jāatvainojas par to, ka viņi spēlē. Pareizi gan viņi atvainojās!
Un es atkal esmu neizpratnē par Bortko "MM" kritiku. Ne nieka nav slikts ekranizējums. Jo šis, par Holmsu, tiek pielīdzināts šedevram, un tas patiesībā ir šedevrāls, bet! Holmss ir absolūti apburošs, kāds viņš nemaz nebija grāmatā. Filmā ir ārkārtīgi daudz sižeta sagrozījumu. Ir daudz secības kļūdu, tādu kā, izkāpjot no keba, koki ir zaļi, bet pēc minūtes, tuvojoties mājai, koki ir pilnībā kaili. Jau nerunajot par to, ka vienā epizodē Ļivanovs divas reizes nepareizi izrunā inspektora Lestreida (kā viņu sauca krievu versijā) uzvārdu. Un vēl šis tas cits, kas atrodams diskusijā, linku uz kuru es iemetu zemāk. Tās ir detaļas, ko cilvēki parasti piemin, lupatās izkritizējot jaunradīto kādas grāmatas kinoversiju, bet vecās kanonizē. Ir domas, kāpēc? Es tiešām gribētu zināt.
Ko gan es atradu un došu apmaiņā pret idejām, kāpēc mums patīk tikai vēsture, ir šie linki.
- Intervija ar V.Ļivanovu, kas pilnībā izskaidro, kāpēc viņa Holmss ir tik simpātisks, atšķirībā no sava grāmatas prototipa.
- Intervija ar rezisoru Igoru Masļeņņikovu par aktieru izvēli.
- Vesela interesentu diskusija par Holmsa imidžu šajā un citās ekranizējumos un par skatītāju reakciju uz to. Tajā skaitā iedzimto britu reakcija.
- Ģeogrāfija
- Rīgas pilsētas lomas kino.
- Citi raksti - vezums un mazi ratiņi.
5 komentāri:
Sākšu banāli - ļoti labs jautājums. Bet šo trīs dienu laikā man ir radušās un esmu aizņēmies idejas, kuru aptuvens kopā salikums būs tā: cilvēks vienmēr grib izskatīties labāks, kā ir patiesībā, labāks par kaimiņu, gudrāks par sētnieku, tāpēc jārunā un jāapbrīno lietas, kurām nepietiek naudas. Ibo katram, neatkarīgi no pieres augstuma un leņķa, ir kaut kas tāds, kas netiek vērtēts naudas izteiksmē - vai tas būtu vecāsmātes kājdeķis vai bērnībā kaimiņam nospertais "Orļonoka" pumpis.
Ar ekranizācijām ir kaut kā līdzīgi - cilvēki, kuri kaut ko saprot no lietām, ir izsecinājuši, ka filma ir šedevrāla, kaut vai tāpēc, ka filmēta tajos senajos laikos, kad naudas bija sadrukāts kaudzēm un visiem pietika, nebija vēl izgudrota piegrieztne, pēc kuras jāfilmē, lai nokāstu pēc iespējas lielāku piķi un sievietes vēl staigāja svārkos, nevis platās jostās. Tad arī vēl bija skaidrs, ka filmas panākumus noteiks nevis jēlu joku birums, sprādzienu efektivitāte vai ar datoru apstrādāto kadru daudzums, bet gan cilvēks, kurš spēlē.
Šodien? Šodien visi ir gudri, visiem ir internets, visi zog filmas un visi māk nostopēt filmu pa kadram. A bet нахуя? Kāds seksa laikā domā par to, kādā leņķī tas tur atrodas? Kādam ienāk prātā pēc prezervatīva krāsas noteikt tā ražotāju, modeļa nosaukumu un aprēķināt, ar kādu frekvenci jākustas, lai, ņemot vērā konkrētā izstrādājuma slīdamību un sievietes mitrumu, sasniegtu orgasmu zinātniskajā literatūrā aprakstītajā laikā? Nē? Dīvaini... Tad kāpēc tas ir jādara ar filmām? Vai gleznām? Kas - pilna pasaule ar mākslas un kino ekspertiem? Vai tomēr idiotiem?
Kad nu cilvēki, kuri kaut ko saprot no filmām un ekranizējumiem, ir kaut ko atzinuši par labu esam (un nevis dīrājuši pa kadram), tad parādās cilvēki ar naudu, kuriem galvenais ir būt krutākam par kaimiņu, kurš ir nosēdējis par pusgadu ilgāk, un saprot, ka jo skaļāk viņš teiks, ka šitais ir kruti, jo mazāk viņam kāds runās pretī. Un ņemot vērā to, ka nauda tiek vērtēta augstāk par smadzenēm, tad ļaudis šim skaļajam vīram piebalso un nemēģina iedziļināties.
Zini, man uz sekundi ir tādas pašas aizdomas, ka mūsu laikos nevar vienkārši pateikt, ka man šī jaunā filma patīk. Tāpēc ka kapitālisma pasaulē par augstāko losības un naīvuma pakāpi uzskata domu, ka kāds kaut ko dara tāda iemesla pēc, ka patīk, nevis tāpēc lai noplēstu kāpostu. Un, protams jau, neviens neuzņem filmas tikai savas patikšanas pēc!
Redz, 1979.gadā, kad šajā pasaule daļā bija cita valsts uzbūve, cilvēki vēl ticēja, ka filma var būt radīta mākslas pēc. Un es ticu, ka vēl šobaltdien dažas filmas tiek radītas mākslas pēc, nevis kāposta pēc. Man tā ir mierīgāk.
Par šito es gan apzviedzos šodien.
http://www.221b.ru/ovsyanka.htm
Viss, jāstrādā, citādi tūlīt sākšu skatīties Baskerviļu suni.
Tu neesi vienīgā - šodien (nu jau vakar) sēdēju darbā un zviedzu.
Bet par to mākslu - nu kāpēc filmas, kuras šodien/vakar/nesen ir filmētas ar birku nekomerciālais kino, rada iespaidu par lielu patērētās zāles daudzumu? Vai arī es biju par maz izdzēris pirms skatīšanās?
P.S. Piekrītu tev par "Rīgas laiku" - nesaprotama lasāmviela.
Tāpēc es bezkaunīgi skatos tikai komerciālu kino un vēl atļaujos iedomāties, ka tā ir māksla.
Es esmu galīgs plebejs, jo Oušena 12 es varu skatīties vēl un vēl, bet skatoties to Džarmuša fliku par kafiju un cigaretēm, ko daudzi sauc par lielo mākslu, es daudzas jo daudzas reizes paskatījos pulkstenī.
Vispār, man atmiņā dziļi palikušajā 2005. gadā, es noskatījos daudz, khm, mūsdienu augstās mākslas filmu. Kopš tā laika es nelabprāt piekritu skatīties kaut ko jaunu - baidos, ka atkal nepatiks.
Ierakstīt komentāru