Vakar bija gara un laba diena. Divas stundas vērojot tenisa maču ar cilvēku, ar kuru visu var komentēt, ko es nenogurstu darīt, ja ir pateicīgs klausītājs. Stundu garā pastaiga pa jūrmalu, kas galā dubultojās, jo izrādījās, ka ir jāiet arī atpakaļ. Man nevajag labākas izklaides! Pēc tam milzīgs sulīgs steiks un stipra tēja. Viss bija labi līdz brīdim, kad viens no nacionālā tenisa varoņiem piedāvāja, lai viņa draugi parauj mūs līdz mājām.
Biedri, tā ir liela laime, ka es vēl joprojām esmu ar jums. Tas ir bmw-seši-un-kādi-tur-vēl-cipari-viņam-ir.
Divas vietas priekšā un divas aizmugurē, kur var apsēdināt labi ja suni. Mēs tajā aizgaldā dabūjām sēdēt trijatā, es sēdēju uz tā tur galdiņa pa vidu. --->
Galvu iespedusi pašas padusē un kājas kādam zem dibena. Priekšējais stikls izskatījās biedējoši tuvs, par drošības jostām aizmirstiet, bet blondā vāvere pie stūres nezināja, ko dara. Braucienā no Lielupes līdz Imantai viņa trīs reizes sajauca labo pusi ar kreiso, vienu reizi, griezoties pa kreisi - pretējo braukšanas joslu ar savējo, un 487 reizes pajautaja, ko tagad? Es aizmirsu elpot, aizmirsu, ka man ir notirpušas kājas un aizmirsu, ka man ir pavisam nelabi no šī superauto komforta - pietiktu viņai reiz savā pilnīgā neizpratnē straujāk piebremzēt uz Jūrmalas sošejas, un es ilgi lāpītu savu nedaudz gudro un daudz skaisto galvu.
Es līdz šim nesaprotu, kā sanaca, ka es tiku iesaistīta pontu aksesuāru lietošanā. Kā es tur iesēdos? Zinot, ka divvietīgā bembī šī ģimenīte mēdz braukt četratā, turklāt kopā ar bērnu. Un man bija divas lieliskas biļetes divām lieliskajām vietām lieliskajā elektrovilcienā! Šogad es esmu apņēmusies iemācīties teikt stingru 'nē', un ne tikai tiem, kas sapratīs. Nav izslēgts, ka es ņemsu piemēru no meitas un teikšu tikai 'неть!', jo jāvārds ne pie kā laba nenoved.
Biedri, tā ir liela laime, ka es vēl joprojām esmu ar jums. Tas ir bmw-seši-un-kādi-tur-vēl-cipari-viņam-ir.
Divas vietas priekšā un divas aizmugurē, kur var apsēdināt labi ja suni. Mēs tajā aizgaldā dabūjām sēdēt trijatā, es sēdēju uz tā tur galdiņa pa vidu. --->Galvu iespedusi pašas padusē un kājas kādam zem dibena. Priekšējais stikls izskatījās biedējoši tuvs, par drošības jostām aizmirstiet, bet blondā vāvere pie stūres nezināja, ko dara. Braucienā no Lielupes līdz Imantai viņa trīs reizes sajauca labo pusi ar kreiso, vienu reizi, griezoties pa kreisi - pretējo braukšanas joslu ar savējo, un 487 reizes pajautaja, ko tagad? Es aizmirsu elpot, aizmirsu, ka man ir notirpušas kājas un aizmirsu, ka man ir pavisam nelabi no šī superauto komforta - pietiktu viņai reiz savā pilnīgā neizpratnē straujāk piebremzēt uz Jūrmalas sošejas, un es ilgi lāpītu savu nedaudz gudro un daudz skaisto galvu.
Es līdz šim nesaprotu, kā sanaca, ka es tiku iesaistīta pontu aksesuāru lietošanā. Kā es tur iesēdos? Zinot, ka divvietīgā bembī šī ģimenīte mēdz braukt četratā, turklāt kopā ar bērnu. Un man bija divas lieliskas biļetes divām lieliskajām vietām lieliskajā elektrovilcienā! Šogad es esmu apņēmusies iemācīties teikt stingru 'nē', un ne tikai tiem, kas sapratīs. Nav izslēgts, ka es ņemsu piemēru no meitas un teikšu tikai 'неть!', jo jāvārds ne pie kā laba nenoved.
3 komentāri:
Šodien esmu nolēmis būt pieklājīgs, tādēļ neizteikšos ne par vietējo BMW autovadītāju sugas īpatnībām, ne par pontiem un pat ne par blondām žogvāverēm pie stūres. Bet par izteikumu "...savu nedaudz gudru un daudz skaistu galvu." gan prieks.
Ak jā, un sveiciens Sieviešu dienā arīdzan. :)
Paldies par apsveikumu, prieks saņemt to arī no kāda vīrieša. Vīramammas un vecammmas mani šodien bez gala mulsina, apsveicot viena otru un dāvinot viena otrai puķes, kamēr klana vīrieši krāc katrs savā gultā.
Ierakstīt komentāru