Pirkumi 2Audi

Piekrītiet, ka izskatā svarīgs ir ne tikai prikids, bet arī apkārtne. Vai aksesuāri. Kad es netīros džinsos un vecā jakā, ko izmest nedrīkst, jo skaista, esmu tāpat vien, var nodomāt, ka man tā vienkārši patīk. Pat stilīgi vietām. Bet kad es pienācu pie sava 23 gadus vecā auto, kļuva skaidrs, ka man tupi nav naudas jaunām drēbēm. Nu, neiedziļinoties sīkumos. Vai ne, ja es pienāktu pie porša, vēstījums būtu pavisam cits. Un vēl pavisam cits, ja pie minikūpera vai vaboles. Atkal, "pat stilīgi vietām" vienalga ir aktuāli, jo, būtu es nabadzīga un kārtīga, nēsātu es ap savu mašīnu-veterānu jaunas, bet lētas drēbes. Nevis otrādi. Bet tā kā veco mašīnu es neizvēlējos, tad tas vēstījums arī nebija īpaši patiess. Bet tagad būs.

Šoreiz, mašīnu mēs izvēlējāmies paši, pielietojot tos pašus kritētrijus, pēc kuriem mans vīrs sev izvēlējies sev sievu. Skaista, izturīga, funkcionāla, prasīga, bet ne untumaina, lētas un viegli pieejamas detaļas, noskrējiens liels, bet nesista, nekrāsota, tikko no Vācijas. Rij gan daudz. Vobšem, tā, bez pontiem. Es tagad domāju, diez kādu noskaņu vācu funkcionalitāte piešķirs manam mazformālam imidžam. Un šeit jums mēs ar Audi attēlojam 1997. gada reklāmas bukleta bildi.

PS Kaut gan, ko tur. Apskatot vecos neformāļus Rock'n'riga koncertā, es padomāju, ka katrs tāpat izskatās tieši pēc tā, kas viņš ir. Tie cilvēki ir pavadījuši kopā 40 gadus, nodarbojoties ar vienu un to pašu, bet...
Mattias izskatās pēc rūdīta rokera.
Šenkers izskatās pēc veselīgā dzīvesveida piekritēja.
Maine izskatās pēc gludi izskūta profiņa, kas ar civilu frizūru dara savu lietu.
Pavels izskatās pēc cilvēka, kas grozas rokmūzikas vidē.
Un Kotaks izskatās pēc žūpojošās omes.

Viasat History/Explorer5. nedēļa

Šonedēļ Viasat History

1. Terija Džounsa barbari (Terry Jones' Barbarians), 4 sērijas
Viens no labākajiem raidījumiem, ko esmu labojusi pēdējā laikā. Tātad, romieši bija pasaules naba, bet visi, kas dzīvoja ārpus Romas Impērijas saucās barbari. Ou, rīli? Citāts no raidījuma: (Pēc mežonīgo gotu vizītes un pārrunām par Impērijas ieņemšanu vai sadalīšanu. Goti aiztinās ar neko. Un tad...) Lielie barbaru draudi civilizācijai mazinājās. Romā viss drīz atgriezās vecajās sliedēs. Vergi atkal bija vergi. Sievietes atkal bija vīru īpašums, un negribētos bērnus atkal varēja izmest atkritumos. Romas tradīcija. Arēna atkal pūlim par prieku slaktēja savvaļas dzīvniekus, un ieslodzītos atkal plosīja zvēri. Arī par prieku skatītājiem. Šovbizness turpinājās kā ierasts. Pēc barbaru murga, Roma atgriezās pie civilizētajām vērtībām. Kuri tad bija īstie barbari? 

2. Ziemassvētki Viktorijas laikmeta fermā (Christmas at the Victorian Farm)
Tas pats, kas Edvarda laikmeta ferma. Citēju sevi. Daži mūsdienu arheologi (tajā skaitā mīļā Rūta Gūdmena) gadu nodzīvo kādā fermā Lielbritānijā, cenšoties atjaunot saimniecību tādos apstākļos, kādi tur ir bijuši 19. gadsimta beigās. Vai vismaz tiem pašiem līdzekļiem cenšas izdarīt tos pašus darbus. Ļooooti jauki un baudāmi. Speciāls Ziemsvētku izlaidums (ako, jāsāk jau gatavoties Hanukai).

Un mūzikālais ieguldījums:
3. Mendelsons, nacisti un es (Mendelssohn, The Nazis and Me)
4. Pa Berlioza pēdām (In the Footsteps of Berlioz)
5. Pa Čaikovska pēdām (In the Footsteps of Tchaikovsky) 

Un specpiedāvājums faniem:
6. Šerloka Holmsa meklējumi (The Search for Sherlock Holmes)
 
Un raidījumi, par ko jau esmu stāstījusi:
Medicīnas disidenti
Laika komanda 
Sveicināti astoņdesmitajos
Kas tu īsti esi?

Visa programma šeit

---

Un Viasat Explorer šonedēļ arī rullē.
Šonedēļ te pārcēlās visas filmas par medicīnu un apmedicīnu. Un tas, ziniet, ir mans trešais dzīves aicinājums: ja es nebūtu redaktors, es butu modes māksliniece. Ja ne abi, es būtu medmāsa.

1. Vīrusu mednieki (The Virus Hunters)
2. Pusdienas ar nāvi (Dining with Death)
3. Sports un traumas

Un vēl.
4. Sazvērestība? (Conspiracy?), n-tās sērijas
Konspirāciju teorijas. Savulaik, to labojot draugos pajautāju: Laboju Conspiracy filmu sēriju priekš Explorer. Līdz šim pie manis nonāca sērijas par vienas lidmašīnas bojāeju, Pērlharboru un Zonu-51. Vakar atvēru failu un ieraudzīju, par ko ir šī sērija - par M.L. Kinga slepkavību. Un uzreiz sapratu, par ko būs nākamā. Gribat izteikt minējumus?

5. Kad trūkst dažu skrūvīšu (Loose Screws) - smieklīgākie izgudrojumi
6. Pēdējais varonis-1 (Last Man Standing), 8 sērijas - realitātes šovu cienītājiem. Baltie iznāk ringā ar mežoņu cilšu pārstāvjiem vietējos sporta veidos.

Visa programma šeit

Wearing it wrong

Bļin, tikai 11, bet es jau esmu tā iedzērusi, ka ir doma iet gulēt. Jā, pie otrās vīna glāzes.

Es lasu modes biedrību un atkal gribu izteikties. Par to, kāpēc viņas tur kasās un izlemt nevar, a ko, viņai tā ādene, labi ar kleitu iet kopā vai slikti? A ko kādai ar e-bay iegādāto 80-to vintāžas kosuhu nekas nesanāca? A ko tā aizsniedza jau tās ādenes uz ielām. Eu, es zinu, kāpēc!

 - Tām, kas nav baikeri, rokeri vai melomāni, tādas jakas vispār nevajadzētu nēsāt. Tām. Jo puikas to kaut kā zina paši.

 - Tāpat kā nevajag nēsāt kostīmu, ja to neprasa tavs statuss vai pasākuma formāts!

 - Nenēsā vakarkleitu no rīta

Tev liekas, ka tu izskaties biezs, kruts vai modīgs. Nē, tu izskaties pēc zāļknābja, kam trūkst gaumes un uzmanības. Zinu, zinu, es par to jau rakstīju te un te. Bet atkārtošana zināšanu māte.

Un, lūdzu meitenes, nesekojiet šitam idiotiskam padomam (sarkanās lūpenes krutums ir tajā, ka tā var padarīt sievišķīgu pat vispuiciskāko tēlu. Šeit tā ir negaidīts elements, kas izceļ visu tēlu pavisam citā līmenī).

"Kruta", "citā līmenī" vaikāviņutur tu izskatīsies tikai modes upuru acīs. Pārējo (un īpaši puiku) acīs tu izskatīsies pēc idiotes pseidolidotāju jakā ar uzmālētām lūpām. WTF? Reku, es zemāk figurēju džinsos, kedās un rūtainā kreklā. A davai man uzmālējam lūpas? Pēc kā izskatās? Pareizi, pēc idiotes.

Pati sāls tajā, ka tu ģērbies kā puika, ir tajā, ka tu neizskaties meitenīgi. Ja tu tomēr jūties kā meitene, tad tā arī ģērbies.

So 90's

Nu, deviņdesmitie, tie laiki, kad, lai saģērbtos ērti un neuzkrītoši, cilvēki vilka rūtainus kreklus, nevis hoodies.

Pirkumi

Pirms vasarā braukt uz Vāciju es pasūtīju sev jaunas basenes no asosa. Šādas.

Ļoti, jāsaka, patika. Tas pirmais pāris divu mēnešu laikā nodrāzās līdz mājas čību stāvoklim. Tāpēc 22.08. man atnāca otrais sūtījums.

Un trešais 21.09.

Un vēl brilles visas saskrambātas. Vajadzēja jaunas.

Es nemaz nestāstīšu, kā es gāju pirkt trīs vienādus topiņus veikalā. Trīs reizes. Bet man sāk likties, ka man nevis plate aizķērās, bet es beidzot esmu nākusi pie prāta.

Tad vēl bija laiks Līvānos un veikals, kurā es izķēru šis te kedas.

Es gan ne uzreiz izvēlējos - nezināju, pie kā ķerties!

...un vai neņemt visu uzreiz un, varbūt, palikt tur dzīvot.

Un tad vēl kāds sūtījums no asosa

...un no biļešu servisa

Un galu galā mēs ar duālu ieklīdām VEF krāmu tirdziņā, un es zināju, ka šī trofeja mani tur gaidīs. Tā ir dubultplate, ja kas. 1985. gads. Tīri sportisks ieguvums.

Un tad vēl pleilistē ieviesās Tribute to the Scorpions un Scorpions: Taken B-sides. Contentedly content.



Viasat History/Explorer4. nedēļa

Jaunas filmas manā Viasat History anonsā:

1. Laika komanda (Time Team), N-tās sērijas

Arheoloģiskie izrakumi Lielbritānijas teritorijā ar stāstiem, eksperimentiem, komentāriem un jokiem. Ļoti saturīgi un ļoti jauki. Un ŗaidījuma veidotāji ir pilnīga pretinde plastmasas patērētāju sabiedrībai. Kad man kilogramu par daudz, mati nav pietiekami spīdīgi, bet mašīna nepietiekami jauna, Miks Astons (Aston has become iconic to the viewing public for his trademark colourful jumpers and flowing, untidy hairstyle), Fīls Hardings un Tonijs Robinsons man atgādina, kas tas nav tas, kas svarīgi. Nu kā var nemīlēt tik košus un aizrautīgus tēlus?

    

2. Kas tu īsti esi? (Who Do You Think You Are?), N-tās sērijas
Dažādu slavenību centieni uzzināt kaut ko par saviem senčiem. Skatītāji arī daudz ko uzzina, un ne tikai par svešiem senčiem.

Ko es personīgi neesmu labojusi, bet noskatīties iesaku:

3. Agatas Kristi dārzs jeb Devonas detektīvromāns (Garden Agatha Christie: Murder and Mystery in Devon) - faniem.
4. Vienā dienā Romu neuzcelsi (Rome Wasn't Built In A Day) - bet cik dienās var uzcelt Romu ar Romas impērijas laika līdzekļiem?
5. Melnā Nāve (Black death) - mēris.
6. Pa pēdam... (In the Steps of...) šonedēļ pa pēdām Šopēnam un pa pēdām Vivaldi. Mans pirmais personiskais ieskats klasiskajā mūzikā un tās tapšanas vēsturē. Skatieties visu, kas sākas ar Pa pēdām...
7. Un visu, kas beidzas ar ...meklējumos. Šonedēļ Bēthovena meklējumos (In Search of Beethoven)

Un atkārtojumi:
Absolūtā nulle
Impresionisti
Edvarda laikmeta ferma
Sveicināti astoņdesmitajos

Un Viasat Explorer:

1. Everesta Ātrā Palīdzība (Everest ER)
2. Īpašo operāciju misijas (Special Ops Mission)
3. Kad trūkst dažu skrūvīšu (Loose Screws) - smieklīgākie izgudrojumi

...un viss pārējais programmā šeit

Viasat History/Explorer 3.nedēļa

Šonedēļ Viasat History

1. Absolūtā nulle (Absolute Zero), 2 sērijas
Tā ir tā filma, kura pagajušogad man iznesa visu galvu - nu, tā, kur bija epizode, kuru pat Einšteins nesaprot. Bet kopumā, filma par to kā entuziasti centās nonākt līdz absolūtās nulles temperatūrai (man ir jāiemet acs filmā)  −273.15 °C

2. Impresionisti (The Impressionists), 3 sērijas
Seriālveidīgs stāsts par impresionisma radītājiem - Monē, Manē, Degā un kompāniju. Kārtējo reizi - vienīgais veids, kā iebraukt (un pat iejusties) mākslā un vēsturē bez speciālām dotībām, pastāstīts vienkāršā cilvēku valodā.

3. Cilvēces ceļojums (The Human Journey), 5 sērijas
Vēstures un antropoloģijas interesentiem. Vai, varbūt, ja jums ir interesanti, no kurienes iznākuši senie cilvēki, un kur tie devušies tālāk.

4. Edvarda laikmeta ferma (The Edwardian Farm), daudzas sērijas
Daži mūsdienu arheologi (tajā skaitā mīļā Rūta Gūdmena) gadu nodzīvo kādā fermā Lielbritānijā, cenšoties atjaunot saimniecību tādos apstākļos, kādi tur ir bijuši 1900. gadā. Vai vismaz tiem pašiem līdzekļiem cenšas izdarīt tos pašus darbus. Ļooooti jauki un baudāmi.

Un atkārtojumi:
1989.-1990. - VDR pēdējais gads (1989 – 1990 East Germany Final), 3 sērijas
Prerafaeliti - Viktorijas laika revolucionāri (The Pre-Raphaelites), 3 sērijas
Sveicināti astoņdesmitajos (Welcome to the 80's), 6 sērijas

Par šiem esmu stāstījusi pagajušonedēļ.


Un Viasat Explorer

1. Īpašo operāciju misijas (Special Ops Mission), 4 sērijas
Viens pret visiem. Hm, pat man patika. Anonss kanāla lapā karājās pašā augšā. Lasiet paši.

2. Nevadas trīsstūra noslēpums (The Mystery of the Nevada Triangle)
No bērnības mans mīļākais sižets: viens izlidoja ar mazo lidmašīnu un pazuda. Kas notika?

Nedēļas programma un viss pārējais šeit.

Viens vakars Lielajos kapos

Featuring elizabethneimi, laganovskis un ziepjutrauks Gatis (viņš bija dzēris, tāpēc slikti fokusējas).

Šis ir tipiskākais veids, kā es atpūšos no darba rutīnas. Manai mammai bija viena bilde, kur viņa figurē ar neiedomājāmāko sejas izteksmi. Tā saucas "es runāju par mākslu". Nu tad lūk, es pidžāmā runāju par rokenrolu.

Bet Lielajos kapos joprojām spokojās.

Vientuļa žūpa uz soliņa

Ar pudeli un bizi ilgi viena nepasēdēsi.

Un labi, ka tā.

wtf?

Šī poza tagad visiem ir jāatpazīst.

Vispār jau fui-fui teiktu veselīgā dzīvesveida piekritēji, par kuru neizglītotajiem brāļiem es vakar pateicu ļoti daudz. Bet pašai somā uz iedzeršanu kas? Ūdens pudele, aha. Iedzeršana kur? Glaunā krogā? Figu, svaigā gaisā. Un arī tur mēs pasēdējām tik, cik Gatis fotogrāfēja, pārējo laiku cirkulējām. Dzeru kaut ko nepiedienīgu? Kā tad, 200 miligrami sarkanvīna. Un tad jau jutamā iesilumā no 200 gramiem mēs aizgājām uz tuvāko lielveikalu. Ko es tur nopirku - čipšus un kōlu? Mož, kaut ko, ar ko nopūlēt tos 200 gramus vīna? Aha, ša. Gurķus, tomātus, biezpienu un arbūzu. Un duālam vispār kauns - kapos dzēra kafiju, bet veikalā nopirka pavisam ūdeni.

...Un es vēl zaļos komentēju. Uz sevi būtu paskatījusies! Work, water, rock'n'roll.

Septembris, pirmais, 17 gadus atpakaļ

Ko, pirmais septemris? Haha. Viens sēro par vasaras beigām, cits - par to, ka tiem, kas parakstījušies audzināt bērnus, šodien ir atlaides. Nez, ko viņi bija iedomājušies? Ka pasaule ir līdzvērtīga? Ir jau arī.

Bet nu labi. Es slikti atceros savu pirmo pirmo septembri - tikai aleju Valdemāra ielā starp Bruņinieku un Briāna, līst lietus, krīt dzeltenas lapas (hello, kam tur vasara ir beigusies?), un mēs, laikam, kā parasti kavējam. Vēl ir dažas bildes, bet atmiņā palika tas, kā es sev centos iekalt, kā izskatās klases audzinātāja (seja mēness formā) un to, ka daži prot pļāpāt pat stundās (vai ievadlekcijā). Pļāpāt! Neko sev. Viņiem lika piecelties kājās un stāvēt.

Toties man palika kaut kas no 1994. gada 1. septembra. Mēs ar draudzeni (lielu Kurta un Kortnijas fani) stāvējām tajā tur pirmā septembra parādē, un visi, protams, gaidīja no manis kaut kādus izgājienus. Nu galu galā, visu iepriekšējo gadu es izcēlos kā Liceja galvenā neformāle - vazājos, tur, zaļajām lūpām, pārvelkamiem tetovējumiem uz sejas un, maigi izsakoties, saplēstiem džinsiem. Bet vasaras laikā man bija sācies hipiju periods - vēl košāks, bet vairs ne tik izaicinošs. Tik un tā, man arī pašai bija garlaicīgi, un vēl jāstāv tādā prikidā - nu kā tava pioniere. Vārds aiz vārda, draudzene man sasēja baltās blūzes piedurknes aiz muguras un pie svinīgās mūzikas izveda sasietu. Publika bija sagaidījusi savu. Es arī. Te mēs pozējam.

Labi jau labi, nemaz ne tik izcila huligāne es biju. Pēc šitā mēs pārģērbāmies kā ierasts (šie paši svārki, zābaki, rūtains krekls, džinsu veste ar lakādas burtiem uz muguras - the best, the rest, the rape), un mēs aizgājām uz Veldzi satikt puikas, ar ko iepazināmies dažas dienas pirms tam. Tur arī sākās mana emocionālā atkarība, ko es kultivēju dažus gadus no vietas, un ļoti veiksmīgi. Vēl to sauc par pirmo mīlestību vai kā. Ļoti bija noderīgi. Tagad viņš manī izraisa bezspēcīgas dusmas, pārsvarā no tā, cik atšķirīgos iekšējās pasaules galos mēs esam nokļuvuši, un kāds tam ir efekts. Un no tā, ka visus tos gadus viņš man centās ierādīt, kas ir stilīgi, un kā ir jādzīvo (pff, bet ko es biju gaidījusi, ja man viņš arī likās samērā etalons). Laikam, vienīgais laiks, kad viņš mani pieņēma tādu, kāda es esmu, bija tas pats 1994. gada 1. septembris un laiks līdz lietišķajiem, kad mēs vēl bijām mēs paši. Un es vēl neuzprasījos uz pamācībām. Labi gan, ka šīs dusmas ir cik dziļas, tik neaktuālas, un pēdējo reizi es to atcerējos pirms pusotra gada, kad satiku viņu tviterī. Nu, tagad arī var, vai ne.

Neatkarīgi no tā, ko es tajā laikā domāju un gribēju, dzīve sita augstu vilni. Iesvētības: man vajadzēja tēlot spoku. A, visiem vajadzēja, bet es biju tas spoks, kas izlido atsevišķi no visiem un laista publiku no smidzinātāja. Man patika. Ievērtējiet aksesuārus un uzrakstu uz rokas. Tēma.

Nu, un turpinājums ārpus skolas sienām. Es, ja kas, esmu tā, kas labajā pusē, šallē.

PS Man bija 14. Es tikai tagad apzinos, cik maz tas patiesībā ir. 

Viasat History/Explorer 2.nedēļa

Šonedēļ Viasat History

1. Kodu uzlaušana (Code Breakers)

Anotācijā to raksturo kā "dokumentālā filma populārzinātniskā veidā stāsta par kodu radīšanu un uzlaušanu, izcilu apķērību, varonīgu risku un avantūriskām spēlēm, nereti ar ļoti augstām likmēm". Bet personīgi man tā bija viena no pirmajām filmām, ar kuru tulkojumiem es lepojos (tikai neaizmirstam, ka es veidoju krievu tulkojumus, nevis latviešu subtitrus). Arī viena no pirmajām, kurās sanācis palauzīt galvu. Tāpēc arī lepojos.

2. Pazemes karš (Underground War) 2 sērijas

Arheoloģijas filmas ir vienīgais veids kā ieinteresēt mani vēstures notikumos, īpaši ar kariem saistītos. Pirmais PK, karadarbība tuneļos zem ierakumiem.

3. 1989.-1990. - VDR pēdējais gads (1989 – 1990 East Germany Final), 3 sērijas

Berlīnes mūra nojaukšana no iekšpuses, no abām mūra pusēm. Es nebiju domājusi, ka tas bija tik nopietni.

4. Prerafaeliti - Viktorijas laika revolucionāri (The Pre-Raphaelites), 3 sērijas

Skaidrs no nosaukuma... prerafaelitu māksla. Mākslu vispār var saprast tikai skatoties no iekšpuses, kā un kāpēc tā tapusi, nevis no sajūsminātiem stāstījumiem par izstādēm.

5. Sinatra - tumsas zvaigzne (Sinatra, the Dark Star), 2 sērijas

Jums patīk Sinatra? Man arī patika. Pirms šīs filmas. Un tāds viņš ir patiesībā - aprobežots patmīlīgs gļēvulis, mudaks, kas bļauj uz apkalpojošo personālu. Iepazīstieties - galantais Frenks!

6. Sveicināti astoņdesmitajos (Welcome to the 80's), 6 sērijas
 - Post-Punk and Neue Deutsche Welle
 - Synthpop and New Romantic
 - Rap, Breakdance and Graffiti
 - Charts, Clips and Commerce
 - Gothic, Industrial and Black Metal
 - House Nation and Acid Parties

Te ir filmas anotācija: 1980. gados cilvēku uztveri veidoja visa modernā un nemodernā jēdziens. Tendenču noteicēji bija apņēmušies uz visiem laikiem izskaust 1970. gadu spīguļus un netīrās sasukas, kā arī pieteikt karu autentiskumam, skanot Talking Heads”, ABC” un Yazoo”. Postmodernisma popkultūras piekritēji tērgāja par intelektuāļiem, nosodot visu, kas atgādināja hipijus, kamēr normāli cilvēki dejoja vērienīgās diskotēkās, skanot Madonnas, Modern Talking” un Maikla Džeksona mūzikai. Mājās viņi pamazām sāka šķirot atkritumus un lietot videi nekaitīgākus pulverus, cenšoties panākt, ka baltā veļa nepaliek pelēka. Raidījums par panku kultūru, kas kā hipiju kultūras pretstats noteica veselas desmitgades tendences, līdz popmūzikā sākās pilnīgas komercializācijas laikmets. Par tumšādaino kontrkultūras pirmsākumiem repa un hausmūzikas veidolā, ko sākotnēji ietekmēja disko, un par jaunajiem notikumiem deju zālēs 1990. gados. Par pirmajiem rotaļīgajiem eksperimentiem ar Casio” un C64” un par sintīpopu, kas bruģēja ceļu aktuālajam skanējumam visā desmitgadē, kad bungu skaņas kļuva asākas un digitālās tehnoloģijas nodrošināja skaņu pavairošanas iespējas.
Bet es saku - visiem melomāniem un wannabe steidzami skatīties! Pārējiem, ko interesē, kā veidojas moderno laiku kultūra (ne tikai subkultūras) arī!

Visu pārējo, ko rāda VH arī var skatīties. Ļoti pat ļoti. Programma šeit

Viasat Explorer

Šonedēļ uz pašu riska. Es ietektu vienīgi Sekss miegā (Sleep Sex), lai to var atpazīt, ja nu gadījumā jums ar to nākas saskarties. Bet vispār, to var uzzināt arī tepat.

 

All around

Freepeople uz šodienu ierakstīts to do - write something. Uzrakstīt nav laika un gribēšanas, toties pilna mape ar bildēm. Bildes četrgadnieka izpildījumā - Barbarai patīk spontāni fotogrāfēt manu galdu, un tad es brīnos, ka man pašai patīk. Gan ne tikai bildes, bet viss, kas man te mētājas.

Te es tiku noķerta, ģērbjoties. Tipa, zinat, gleznu nosaukumi "Pie spoguļa" utml.

Another model

Unread Rīgas Laiks inspired

Arī vīrs pievienojās bildēšanā ar duāla aizlienēto aparātu

Man patīk. Tad jau sanāk, ka vaina tomēr ir modelī, nevis aparātā.

Brīnumi darbdienās un darbi brīvdienās

Nevaru nepalielīties, kaut gan nesaprotu, kas notiek. Trīs dienas pēc kārtas es veidoju pa divām filmām dienā. Visas šīs dienas man mājās ir bērns. Tas ir, es strādāju dubultslodzi ar bērnu mājās. Hm, tiem, kas nesaprata: parasti četrgadniekus neņem uz darbu, jo viņi nevar ļaut pieaugušajam koncentrēties darbam 8 stundas pēc kārtas. Vēl. Es katru dienu izmazgāju traukus un vismaz vienu istabu. Dafiga taisu ēst. Un izguļos. Neticami.

Es gan zinu, uz kā rēķina tas notiek. Trīs stundas dienā es iztērēju sportam un/vai pastaigām. Tagad es praktiski negāju ārā, par ko man ļoti žēl. Otrs noslēpums ir kompānija bērnam. Man katru dienu ir nevis viens, bet 3-6 bērni. Viņi visu dienu ir aizņemti - strādā-negribu. Māja gan pēc tam izskatās kā pēc katastrofas, tāpēc es arī kārtoju katru dienu pa istabai. Un trešais noslēpums ir strikti dedlaini - viena filma uz 12, otra uz 16, kaut asinis pa degunu. Tas nav variants "līdz rītdienas 12 vēl tālu, gan jau paspēšu". Izrādās, man tas der.

Bet ar visu to labi, ka ir brīvdienas pirms divas nedēļas garā maratona. Šodien es ēdu salātus, kārtoju visus 20 nagus un skatos Royal Pains 2. sezonu (es biju labojusi pirmo un kaut kā pieķēros viņiem, kā jau tas ir ar seriāliem). Rīt es izguļos, kastrēju kaķi, mācu angleni un mājās dzeru kafiju ar duālu. Kamēr viņš man salabos kasti (es ceru!), es sakārtošu skapjaugšas (es ceru! vo cik tālu esmu tikusi). Plāni ir vēl plašāki, ja VZD gribēs man palīdzēt tos piepildīt. Eh, bioritmi!

Viasat History/Explorer1. nedēļa

Es padomāju, ka man sen būtu jāizmanto darba stāvoklis un jāiesaka publikai labākās no tām filmām, ko man pašai sanāk veidot. Tātad, šonedēļ Viasat kanālos:

History:
1. Medicīnas disidenti (Medical Mavericks), 4 sērijas.
Četri stāsti par medicīnas stūrakmeņiem: anestēziju, infekcijām, ēšanas paradumiem un potēm. Kā cilvēki uz savas ādas meklējuši īsto ceļu caur tumsonības līkločiem līdz pašam 20. gadsimtam. Un lai paliek kauns tiem, kuri 21. gadsimtā ir nolēmuši visu šo darbu nonievāt, atmest tam ar roku un atgriezties mežoņu laikos.

2. Garova lietas (Garrow's Law), 4 sērijas.
Filma par pirmo juristu, kurš sācis strādāt ar publikas palīdzību, kas tagad ir evolucionējis zvērināto tiesā. Vājo aizstāvība, patiesības meklēšana, visi tam iespējāmie šķēršļi un tā. Krimiķis godam, reti man gadās, ka nav laika pārbaudīt tekstu, jo gribas ātrāk lasīt uz priekšu un tad skatīties un skatīties.

3. Sliktākie darbi pasaules vēsturē (Worst Jobs In History)
Jums nepatīk jūsu darbs? Skatieties, ko vēl var darīt! Tonijs Robinsons in viņa humors rullē.

Explorer:
Vispār, ar eksploreru var galvu salauzt, bet dažās filmas ir tīri skatāmas.

1. Patiesība par cilvēka pašaizdegšanos (Inside Spontaneous Human Combustion).
Nu, tādas mani no dziļas bērnības ir interesējušas. Plus Bruss Dikinsons kā raidījuma vadītājs.

2. Habla Visums (Hubble's Canvas). Pat ja jūs neinteresē astronomija, filma skaista kā glezna. Ļoti attīra galvu un noņem sajūtu, ka tu dzīvo visuma centrā. Te es kaut kad fanoju. 196 000 gaismas gadu.

Viasat programma šeit. Enjoy.

Pārpratumi

Pārpratums sanāca. Ieteica man viens cilvēks te, ka nevajag sūdzēties, vajag darīt. Un nonāca saruna līdz tam, ka reāla palīdzība ir tikai ielāps, un cilvēkam neko nelīdz. Ir man viena problēma. Es, nutty professor, garāmejot, saīsinot un nepaskaidrojot, izmetu kaut kādu vārdu, bet skolnieks sāk svīst un pierādīt man reizrēķinu. Es viņai pateicu, ka reāla palīdzība ir bērnu pieskatīt, darbos palīdzēt, ar kebabu uzcienāt, bet viņa metas pierādīt, ka tā ir huiņa, vajag taču sākumā nolikt cietēju uz kājām! Nu, kurš tad strīdās, bet dotie uzdevumam bija pavisam citi - visi stāv kājās, cietēju nav, un viens otram fiziski palīdz darīt darbus. Tu salauzi kāju - es aizgāju uz veikalu, man beidzās nauda - tu man aizdevi, tev daudz darba - es pieskatu tavu bērnu, es zinu angļu valodu - tavs bērns nāk pie manis mācīties. Darbu dalīšana, draudzīgs atbalsts, savstarpēja palīdzība un tā. Nevis mistisko cietēju glābšana. Protams, ka visi stāv kājās! Tas ir pats par sevi saprotams, ko tu ņemies?

Protams, mana vaina - vajag skolniekam iedot visus dotos, ja gribi, lai tevi saprot. Bet acis tiem skolniekiem pierē arī ir? Viņi skatās uz to uzdevumu savām acīm, un tajā visi acīmredzami stāv kājās, un neviens neguļ - kā var to neievērot? Jā, profesors ir izklaidīgs, bet es pasniedzu doktorantūrā, nevis sestajā klasē. Mēs operējam ar savām smadzenēm, nevis tikai ar to, ko tev uz papīra uzraksta. Papīrs ir tikai aizsegs tad, kad pats nepiedomā.

No otrās puses, varbūt, tas nebija nekāds skolnieks, bet priesteris? Viņam nevajag pārrunāt parādību, viņam vajag glābt un nest apgaismību. Bet tad sanāca pārpratums par dislokāciju.

PS Man vispār gadās daudz pārpratumu, jo es nestāstu savas bāzes domas un notikumus. Man tas liekas tik lieki... un tik acīmredzami.

Pēkšņi astotais marts, ibio

Cik reizes es jau esmu sūdzējusies par latviešu blogeru komūnu. Šoreiz gribu darīt otrādi. Duāls aizvakar man jautāja - kur tu viņas ņem? "Viņas" ir nu, tādas blogeres. Blogeres, ar lielo burtu. Nu, tādas. Viņas ir jaukas, skaisti, laikam, raksta, citas viņas slavē, bet man gribas vemt. No plakanības tekstos un domās, no tā, cik viņas ir līdzīgas savā starpā. Nav jautājumu, kāpēc viņas arī komunicē viena ar otru. Katru reizi, kad es viņas lasu, man paliek vientuļi un skumji - nu kāpēc man nepatīk tik burvīgas sievietes? Kāpēc man ir ko teikt par viņām, bet viņām ko teikt man nav? Jo viņas nekad nedzird. Uz visu, ko es saku, viņas atstāsta savu sestās klases mācību grāmatu.

Bet es taču  gribēju slavēt. Nē, pateikties! Džeinai, Anetei un Natašai, kas ir savdabīgas, pieaugušas, erudītas, gudras, patiesas un līdzjūtīgas. Skaistas pofig, ne tas mani šobrīd interesē. Principā, savdabīgas ir atslēgas vārds. Mēs neesam tuvas draudzenes, maz esam pazīstāmas viena ar otras privātajām (un citādāk) dzīvēm, mums praktiski nav kopīgu interešu un ir ļoti atšķirīga gaume. Man viņas visas patīk, visā savā krāšņumā, un pat tad, kad es galīgi viņām nepiekrītu, man negribas iezvelt no kājas, lai izpurinātu to teicamnieces trulumu. Laikam, jo tāda viņās nav.

Jā, es te iedomājos, ko par tām daiļrakstītājām teiktu Džeina, un až iespurdzos. Un man vairs nav tik vientuļi.

PS Ko es nesaprotu, ir tas, kā es visu laiku nokļūstu tajā teicamnieču rindā? Sabiedrībā pazīstāma es neesmu, kam jums zināt, kas man garšo. Izpratne par stilu man arī ir visai īpatnēja. Reāli, kādu interesē Scorpions un citi matainie pensiņi? Varbūt, mana krievu frendlenta un visādi nesmuki vārdi? Brīžiem taču vispār ir grūti saprast, ko es gribu pateikt. Es jums pat aptauju ielikšu, tā gribas zināt. Inga drīkst neatbildēt.