Piekrītiet, ka izskatā svarīgs ir ne tikai prikids, bet arī apkārtne. Vai aksesuāri. Kad es netīros džinsos un vecā jakā, ko izmest nedrīkst, jo skaista, esmu tāpat vien, var nodomāt, ka man tā vienkārši patīk. Pat stilīgi vietām. Bet kad es pienācu pie sava 23 gadus vecā auto, kļuva skaidrs, ka man tupi nav naudas jaunām drēbēm. Nu, neiedziļinoties sīkumos. Vai ne, ja es pienāktu pie porša, vēstījums būtu pavisam cits. Un vēl pavisam cits, ja pie minikūpera vai vaboles. Atkal, "pat stilīgi vietām" vienalga ir aktuāli, jo, būtu es nabadzīga un kārtīga, nēsātu es ap savu mašīnu-veterānu jaunas, bet lētas drēbes. Nevis otrādi. Bet tā kā veco mašīnu es neizvēlējos, tad tas vēstījums arī nebija īpaši patiess. Bet tagad būs.
Šoreiz, mašīnu mēs izvēlējāmies paši, pielietojot tos pašus kritētrijus, pēc kuriem mans vīrs sev izvēlējies sev sievu. Skaista, izturīga, funkcionāla, prasīga, bet ne untumaina, lētas un viegli pieejamas detaļas, noskrējiens liels, bet nesista, nekrāsota, tikko no Vācijas. Rij gan daudz. Vobšem, tā, bez pontiem. Es tagad domāju, diez kādu noskaņu vācu funkcionalitāte piešķirs manam mazformālam imidžam. Un šeit jums mēs ar Audi attēlojam 1997. gada reklāmas bukleta bildi.
PS Kaut gan, ko tur. Apskatot vecos neformāļus Rock'n'riga koncertā, es padomāju, ka katrs tāpat izskatās tieši pēc tā, kas viņš ir. Tie cilvēki ir pavadījuši kopā 40 gadus, nodarbojoties ar vienu un to pašu, bet...
Mattias izskatās pēc rūdīta rokera.
Šenkers izskatās pēc veselīgā dzīvesveida piekritēja.
Maine izskatās pēc gludi izskūta profiņa, kas ar civilu frizūru dara savu lietu.
Pavels izskatās pēc cilvēka, kas grozas rokmūzikas vidē.
Un Kotaks izskatās pēc žūpojošās omes.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru