Mēnesi atpakaļ, kad vēl biju sveika, vesela un skraidoša, saņaudēju vīru braukt uz Ventspils PPP, Skrien Latvija 3. posmu. Man jau tās idejas aši aust - ieraudzīju, ka pēc skrējiena vakarā ir afterparty akvaparkā un aiziet ņaudēt - paņem pirmdienā brīvdienu, paņem, braucam... Vīrs arī paklausīja mani, paņēma to brīvdienu un mēs aizbraucām.
 |
| Tipiskais Latvijas ceļš. Like! |
Pats pieteicās pusmaratonam, es - piecītim, galvenokārt tāpēc, ka nevarēju izdomāt, kur likt bērnu uz to skriešanas laiku - stunda likās par daudz. Turklāt, iedomājos, ka pēc stundas skriešanas vēl visu dienu ņemšos ar bērnu, spēlēšos, lēkāšu un ko tik vēl ne, ai... Pietiks ar piecīti, turklāt, vasara, karstums. Uz to brīdi, kad vajadzēja sēsties mašīnā un braukt, laiks sabojājās līdz pašam nevaru: +10 un lietus bez apstājas - īstais laiks papeldēties āra akvaparkā ar ūdens temperatūru +24, turklāt, ka bērns tikko trīs nedēļas puņķojās un klepoja, bet vīrs klepo joprojām. Pati es arī sabojājos un vairs nedrīkstēju skriet. Likās, ka vispār doties Ventspils virzienā pie tādiem apstākļiem ir galīgs idiotisms. Bet mēs esam spītīgi un padoties te neviens netaisās, tāpēc sestdien mēs izbraucām, plānoto plkst 11 vietā, pulksten 12. Nu un kas, bērnu starts jau tikai četros.
Vārdu sakot, 15.45 mēs bijām uz vietas, pametu vīru un mašīnu, lai meklē, kur parkoties, bet pati skrēju reģistrēt Barbaru skrējienam, knapi paspējām. Momentā, kad stāvējām gaidot startu, un vējš centās mūs pacelt gaisā, sapratu, ka neesmu paņēmusi nekādu silto jaku. Un auksto jaku arī ne. Man mugurā joprojām ir vīra dūnu veste, kuru man neatradās laika mājās novilkt. Mašīnā vēl bija vilnas jaka, kurā biju plānojusi gulēt. Pavilku to apakšā, kapuci uzstucīju galvā un sapratu, ka tādā tuntulī arī pavadīšu abas dienas, jo laiks Ventspilī stipri atšķiras no laika Ogrē. Īpaši vējš ir nekaunīgs.
Bērns startēja ļoti spēcīgi, un es aiztipināju (vairs nevar teikt aiznesos) uz finišu, gaidīt viņus. Un tā, finišēja visi, atskaitot Barbaru - viņa parādījās tikai pēc kādas minūtes, kad finišēja visi. Vīrs teica, ka 150 metrus pēc spēcīgā starta viņai iedūra sānā, un tad viņi stāvēja, tad lēnām gāja, tad atkal stāvēja.
 |
| Niknais starts |
Jā, gan kāds atcerējās šajā brīdī savus skriešanas pirmsākumus Magnētā (pazīstamu arī kā oioioi nevaru).
Pēc tam mēs iemēģinājām visas atrakcijas Piedzīvojumu parkā. Jāsaka taisnība - internetā tas viss izskatās daudzveidīgāk un aizraujošāk nekā dzīvē, bet bērnam vienalga bija ko izklaidēties, bet man - ko iztērēties.
 |
| Visādas redneku izklaides |
Pagājušogad, kad braucām uz Lietuvu, es šajā kempingā nakšņot atteicos, jo likās baisi dārgi (ar kemperi gan tā varētu būt), bet šogad gan biju nolēmusi, ka mēs te dzīvosim. Par mašīnas vietu, 2 pieaugušajiem un vienu bērnu plus teltsvietu samaksājām 17 eiro. Atradās arī virtuvīte - ļoti noderīgi, rēķinoties ar to, kā mēs pārsalām šajā pilsētā un duša ar auksto ūdeni (vīrs gāja nākamajā dienā pa dienu un bija arī karstais, bet man tā nepaveicās). Un pārsimt metri no jūras, uz kuru aizgājām vakarā. Pie jūras, protams, mūs gaidīja tas, kas mums visvairāk patīk...
 |
| Aaaaakmeņi!!!!!! |
 |
| Laimīgais zvēriņš Snifs ar saviem dārgumiem |
 |
| Jūnija vidū staigāt vilnas cepurē un jakā ir normāli. |
Neskatoties uz spožo sauli, vējš iznesa visu galvu. Ventspils tāda Ventspils!
 |
| Un nedaudz arī viļņi |
 |
| Normāls vējiņš |
 |
| Ventspils klasika |
Ar savu veselību šādos laikapstākļos galīgi netiku galā, jo tādā aukstumā sasprindzinātas muguras dēļ nemācēju pienācīgi novērtēt savu stāvokli. Kad bija jākāpj ārā un jāpieņem lēmums, vai es eju ar bērnu tos 5km vai sēžu bāzē, es jau tā sasalu un sajuku prātā no vēja, ka likās, ka esmu pilnīgi slima. Vismaz vīrs vairs neklepo. Tomēr, pārģērbos un devos uz startu.
Un tā, visi skrien, mēs lepni soļojam. Starp citu, ja neatļaus skriet, es varētu uztaisīt nūjotājas karjeru.
Un vienā tempā nosoļojām tos 5,3km stundā un piecās minūtēs.
Un ne minūti nenožēlojām. Vīrs arī nemācēja skriet lēnu, kā bija plānojis un uzrādīja tīri pienācīgu laiku. Kaut kā dažreiz viss liekas tik grūti un nepatīkami, ka gribas mest prīmusu zālājā un nepiedalīties nemaz. Bet ja esi pietiekami uzstājīgs, galu galā lietas izvēršas tik forši!
Pēc finiša pieēdāmies ar auksto zupu un palikušajām maizītēm, nobraucām pāris reizes ar kameru, uzkāpām Lemberga hūtē novērtēt skatu.
 |
| Skats uz PPP tusiņu |
 |
| Bet kalna augstums 52 metri |
Nu ļoti skaisti! Un vakarā daži nenormālie devās uz Akvaparku.
 |
| Niknais vadātājs |
 |
| Gotiņas |
 |
| Muzejs |
 |
| Jūs esat sasnieguši savu galamērķi |
Gaisa temperatūra +12, ūdens temperatūra +24. Izklaide notika tā: nobrauc pa trubu (jo tas ir vienīgais veids, kā piespiest sevi iekāpt tajā aukstajā ūdenī), izlec laukā un drebēdams nesies uz pirti, kurā jāstāv rindā, jo - nez kāpēc - visiem gribas uz turieni nevis relaksēties ūdentiņā. Un atkal uz trubu un palekdamies atpakaļ uz pirti. Vārdu sakot, izcila izklaide. Torti mēs kaut kā nesagaidījām.
 |
| Tas ir, pašu torti sagaidījām, bet nesagaidījām ēšanu. |
Un nākamajā dienā vasara beidzās, un zem lietus sienas izbraucām atpakaļceļā. Visi ar saulē apsvilinātām sejām. Pat es, dzeltenais cilvēks, šajā lietainajā vasarā apsvilu saulē stundas laikā tā, ka āda iet nost. Kā tas vispār iespējams?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru