Lai jūs nedomātu, ka man te ir tikai izklaides, sports un burkšķēšana uz vecākiem, pastāstīšu, kā šodien pavadīju dienu.
No rīta šaģērbos skriešanas tērpā un aizvedu uz dārziņu bērnu. Pēc Jāņiem visus pārcēla pretējā grupiņā, bet tur, izrādās, ja nokavēji brokastis 15 minūtes, tad nekas ēdams vairs nav palicis. Bērnam nācās izlīdzēties ar cepumiem un tēju. Toties es apmetu lieku lociņu un noskrēju līdz mājām nevis 3,5, bet 5km. Kad es tā daru, es uz rokas lieku tādu telefona kabatiņu. Šādu. Tur ielieku atslēgu no mašīnas un telefonu. Un tajā brīdī, kad rauju ārā telefonu, lai uzņemtu rezultātu, mašīnas atslēga izlec no maciņa ārā. Vienreiz es to ievēroju gandrīz uzreiz, atgriezos un uzreiz atradu. Bet šoreiz gāju laimīgi mājās.
Pa dienu atnāca foršs e-pasts no VIDa. Ka man apmēram nevis atpūsties jābrauc, bet uz cietumu jāiet. Turklāt, atnāca tādā formātā, ka bez pulistra neatvērsi. Ar duāla palīdzību man izdevās tikt ar visu galā. Izgāju īemest aci pastkastē, varbūt, tur kaut kas līdzīgs no Latvijas Gāzes vai Latvenergo būs atnācis. Bet tur bija tikai aicinājums no pasta saņemt sejas mazgāšanas līdzekli. Salūza veļas mašīna. Pusstundu čakarējos, griezu ārā veļu ar rokām. Tikko visu izdarīju, viņai beidzot izdevās ūdeni nolaist. Izkarināju ārā vēļu, saule spīd, karsti...
Pirms pieciem sataisījos ārā uz dārziņu, uz veikalu un uz pastu. Un kur mašīnas atslēga???? Mežā. Nāksies iet meklēt, kaut kur vairs nepaspēšu. Izgāju ārā. Līst. Nē, gāž. Labi, brauks ar autobusu, kas pēc 25 minūtēm, pie reizes paspēšu mežā atslēgu pameklēt. Salasīju sīceni 24 santīmus un vēl pagrābu dažus viensantīmniekus, kas mētājās uz plaukta. Autobusam jāpietiek. Izgāju caur mežu, atslēgas, protams, vairs nav. Pastaigāju turpu-šurpu, un te man iešāvās prātā, ka autobuss maksā nevis 30 santīmu, bet 35. !!! Un man cik ir? Pārskaitīju. 33. Autobuss pēc 2 minūtēm. Uz redzēšanos, pagriezos un aizgāju caur mežu kājām.
Nekas, paņemšu bērnu, aiziesim līdz pastam, tas pirmdienās līdz septiņiem. Un tad uz veikalu. Paņēmu, aizgājām līdz pastam. Pirmdienās līdz septiņiem, tikai šodien nav pirmdiena. Nu, vismaz uz veikalu tikām. Un labi, ka mašīnai ir divas rezerves atslēgas. Pazuda gan tā vienīgā, kurai bija lampiņa.
Pārējā laikā, kā parasti - darbs-un-ūdens režīms, kas man patiesībā ir daudz biežāk, nekā izklaides.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru