Pre-Ramm

Es ar Rammstein iepazinos 1998. gadā, kad dzīvoju Pulkvedī. Tad bija DM kavers un baumas par pašsadedzināšanos koncertos pie Ramstein dziesmas. Pa īstam es viņus nenoklausījos, bet žēl. Uz iepriekšējā Ministry pamata, mana toreizējā crush uz NIN un regulārā Šturmu apmeklējuma, man tas Herzeleid varētu oi kā patikt. Man viņš arī tagad tas ir mīļākais viņu albums gan strādāšanai, gan dejošanai, gan austiņām (gan Wollt Ihr..., gan Der Meister, gan Asche Zu Asche, gan Heirate Mich un, protams, Du Riechst So Gut un "kein Vogel singt" un vispār es esmu klasiskā monotonā industriālā ritma cienītāja, jā).

Tad uzreiz sekoja Matrix Soundtrack ar Du Hast. Kā var nepatikt Du Hast?! Tas gan arī visu iztraucēja, jo es nopirku Sehnsucht albumu. Emmm... tas nav tas, ar ko es ieteiktu sākt iepazīšanos ar Rammstein. Pretīgs vāks, agresīva mūzika, ai. Pat Du Hast to neizglāba, pat Tier, kuru es ievērtēju no pirmās reizes. Un Engel lūdzu nepiedāvāt, tā nekad nav bijusi mana mīļākā dziezma. Tā mēs arī izšķirāmies neko nepasākuši.

Epizodiski mēs tikāmies kino (ou, tas tak Ramštains! Bang Bang! Feuer Frei!) un kad es nedabūju Amerikas vīzu (Coca Cola, wonderbra). Tad es beidzot arī noskatījos kādu viņu klipu un pirmkārt man iekrita sirdī frontmens ar debīlo frizūru un neiedomājamo sejas izteiksmi (es gan padomāju, ka viņš to dara speciāli, bet nē - bieži tas viņam sanāk dabiski!).

Otrkārt, es nodomāju, ka tādas vieglas uzjautrinošas dziesmiņas viņu radošajā darbā ir izņēmums. Bet arī nē!

Pagajušā gada beigās es viņos ieklausījos nopietni (savācu visu populārāko putrā un sāku) un... Kaut kā tā bija pirmā grupa, kura mani tā pārsteidz no visām pusēm. Viss viņiem ir ne tā, kā es biju iedomājusies un man viss patika!!! Gandrīz vai pilnīgi viss. Un, galvenais, viss ir tik dažāds. Kā manas krustmātes vīrs reiz teica (gan ne par ramštainu) - katrai dziesmai sava seja.

Priekš manis viņu pievilcība nav smagumā un agresivajā ritmā, kaut arī, zina debesis, man tas ir nepieciešams! Pirmkārt, viņi ir drosmīgi un jautri. Drosmīgi - a pamēģini visādu tādu huiņu klāstīt pirmajā personā! Jautri - Rammstein ir resnākais pasaules trollis. Un daži, saucot sevi par faniem, viņu baro uz nebēdu. Nu kā var nopietni apspriest cik prasti vārdi vai jēls klips ir Pussy. Viņi to pa nopietno - apspriest šī gabala māksliniecisko vērtību!!! Vai, tur, viņu pēdējo pludmales uzvedumu ("ai vot galīgi popsīgi palikuši"). Nu, gan jau grupai arī tādi fani vajadzīgi, neko darīt.

Vēl, protams, tā vienkārši ir patīkami enerģiska mūzika (es arī baidījos, ka būs grūti no trokšņa izdalīt melodiju, bet tas galīgi tā nav) un mana progresējošā (lēni) piektā valoda manā krājumā.

PS Mežāzis Tils gan ar gadiem paliek arvien līdzīgāks mūsu mežāzim dejošanas guru - ironiski sagurušā vienaldzībā noraugās uz savu roku darbu un domā visādu huiņu, kā mežāzis Raimonds Pauls, domā: "Kā man tas viss ir noriebies!" Es kā mežāzis zinu.