Kārtējais humors pie rīta kafijas. Smieklīgi, jā.
Bet nu, sekojot 'jājājā-viss-ir-tieši-tā' komentāriem, arī gribas pakomentēt.
Pirmkārt, interneta laikos pēc visām nelaimēm atnāc mājās un vismaz virtuāli tevi kāds uzmundrinās, pat ja tas būtu tas pats indivīds, kurš uz galvas uzkakājis sabiedriskajā transportā. Un nevajag man teikt, ka, kad interneta nebija, tad neviens trolejbusā uz galvas citam nav kakājis. Paši zināt, cik lielā mērā tā ir taisnība.
Pirmkārt, interneta laikos pēc visām nelaimēm atnāc mājās un vismaz virtuāli tevi kāds uzmundrinās, pat ja tas būtu tas pats indivīds, kurš uz galvas uzkakājis sabiedriskajā transportā. Un nevajag man teikt, ka, kad interneta nebija, tad neviens trolejbusā uz galvas citam nav kakājis. Paši zināt, cik lielā mērā tā ir taisnība.
Otrkārt, stipri atgādina izteikumus un sekojošos meiteņu holivarus par to, cik visi cilvēki apkārt ir nesmuki un neprot savu nesmukumu piesegt. Es atbraucu uz lielpilsētu un blenžu, blenžu, blenžu, cik visi nenormāli skaisti, pat aizmirstu, ka pie zaļās gaismas no krustojuma jābrauc prom nevis jālūr uz kājāmgājējiem. Es vedu pie tā, ka ar kuru pusi pret mums pasaule pagriežas? Pareizi, ar to pašu, ar kuru mēs pret viņu. Nekas jauns nav, bet gada noslēgumā nenāks par ļaunu to atsvaidzināt atmiņā.
Eu, cilvēki, jums tiešām vēl nav apnicis šķirot? Ja Krievijā, re, cilvēki nevar beigt drillēt to, ka kompis ir aizstājis dzīvo komunikāciju (you wish!), tad Latvijā vēl nav pat tik tālu, lai cilvēki atzītu, ka dzīve internetā ir tikai visas dzīves sastāvdaļa. Es teicu 'visas' nevis 'īstās', jo īstā dzīve nav tā, kura ārpus datora, bet visa dzīve, ieskaitot datoru. Ko tur ākstīties, moderno komunikāciju statistiskā dispersija ir tik plaša, ka blogspota galvenajā lapā jau ir komentāri 'who needs real life anymore', bet cosmoforumā vēl joprojām ir grūtnieces, kuras nekāpj pāri striķiem, jo bērnam nabassaite ap kaklu aptīsies.
Eu, cilvēki, jums tiešām vēl nav apnicis šķirot? Ja Krievijā, re, cilvēki nevar beigt drillēt to, ka kompis ir aizstājis dzīvo komunikāciju (you wish!), tad Latvijā vēl nav pat tik tālu, lai cilvēki atzītu, ka dzīve internetā ir tikai visas dzīves sastāvdaļa. Es teicu 'visas' nevis 'īstās', jo īstā dzīve nav tā, kura ārpus datora, bet visa dzīve, ieskaitot datoru. Ko tur ākstīties, moderno komunikāciju statistiskā dispersija ir tik plaša, ka blogspota galvenajā lapā jau ir komentāri 'who needs real life anymore', bet cosmoforumā vēl joprojām ir grūtnieces, kuras nekāpj pāri striķiem, jo bērnam nabassaite ap kaklu aptīsies.
PS Man galda lampa izdega - tas ir vienīgais, ko man virtualitāte nevarēs atsvert.
4 komentāri:
He, man kā reizi šodien vēl viens cilvēks teica: Tu Raksti Internetā. Jā jā, tieši ar lieko burtu. Sajutos kā kēniņš Zālamans, Jūlijs Cēzars un Stīvens Tailers vienā personā.
Īstā dzīve? Dzīvā komunikācija? Visi par tādu runā, bet neviens nedara, ne velti tik lielas auditorijas ir dažāda kalinra filmām un seriāliem - pasakiet man, ar ko šī iekonservētā dzīve atšķiras no dzīves internetā? Tad jau man vajadzētu skatīties lielām acīm un teikt: wow, Tu Skaties Seriālus...
Tās grūtnieces - tas ir normāli, es zinu cilvēkus, kuri ekselī iegūto rezultātu pārbauda ar galda kalkulatoru, bet tu par kaut kādu statistisko dispersiju runā... Pagrabā kartupeļi sasals, vot kur īstā dzīve, viņa pati arī nātna, trīsreiz šķeterēta un pašausta.
Un tie cilvēki, kas saka Raksta Internetā ar lielo burtu, viņi pa Skaipu Nerunā?
Par ekseli tas ir forši, iepriecināji. Paga, tūlīt par nacistiem noskatīšos, atnākšu uz Dzīvās Komunikācijas seansu.
Pa skaipu ir savādāk, es gan nezinu kā, bet novērojumi liecina, ka savādāk. Novērojumi liecina arī to, ka cilvēki, kuri lieto skaipu, no augšas skatās uz cilvēkiem, kuri skaipu nelieto, bet tie, kuri raksta internetā - nu, tie ir Cilvēki, Kuri Raksta Internetā.
Otrais atgādināja veco, labo spoguļa teoriju. Tb, tu jau esi tā sabiedrība, ko redzi.
Ierakstīt komentāru