Lay It Down

Man stila ziņā ir personības dubultošanās. Tas nav tāds ierasts 21. gadsimta eklektisms, kad uz darbu es svārkos, bet pie dabas džinsos. Nē, tās ir divas personības manī - настоящая дама и морская разбойница - divi atšķirīgi noskaņojumi.

Tas sākās dziļā bērnībā, kad tēvs man šuva ādas bikses, džinsus un stilīgas jakas. Bet uz skolu bija jāiet formā, un mamma šad un tad saģērba mani drēbēs vienkāršās, bet savā vienkāršībā lecīgās.

Настоящая дама atgriezās no atvaļinājuma (par kuru stāstīšu atsevišķi), kad man bija 16, un kopdzīve tika atsākta.

Nekas nav mainījies līdz šai baltai dienai, slimība tikai progresē. Džinsi jau ir pa īstam džeku, pie tām es sāku nēsāt vīriešu smaržas, vīriešu kreklus un vīriešu apakšveļu. Tas labi nāk kopā ar matiem līdz viduklim un sievišķību, kuru noslēpt ir grūtāk nekā krūtis. Bet tā, īstās dāmas prikidā es mēdzu uzlikt kājas uz palodzes, izlaizīt kādu šķīvi vai ballē pieminēt AC/DC. Labi, ka protu valsi. Žēl, ka neprotu svilpot.

Bet kamēr dāma bija atvaļinājumā, морская разбойница разбушевалась. Vakar redzēju Ratt 'Lay It Down'. Tur bija tāda blondi-balināta meitene ar meikapu, kur figurē melni apvilktas acis un balti uzkrāsotas lūpas. Tā bija modē, kad man bija 14, un tā izskatījās visas modīgas meitenes tajā laikā, kad es izskatījos kā tas čalis. Nu ja, toreiz laikam nebija lielas atšķirības.

...Jā, vēl es tā uz skolu gāju devītajā klasē, uz Franču Liceju. Nē, mani izmeta tikai ar trešo reizi. Un, jā, es arī tagad gribētu tā izskatīties, bet nevaru, tāpat kā nevaru atsākt pīpēt. Man jaunaja gadā ir plāns skapja telpu sadalīt divās daļās - ja dubultoties, tad jau ar mūziku.