Socioniski Štirlics Gabēnam ir greizais spoguļattēls. Frendlentā man šis jau ir ceturtais. Es nevaru noliegt neko no tā, ko viņi saka, jo tas ir, vells parāvis, pareizi! Un es piekrītu. Bet tas viss ir tik pareizi, tik pareizi un tik nopietni, ka gribas skaļi nokrist ar pieri uz galda un izdzēst no frendlentas. Par vienu no viņiem, par viņas patētisko nopietnību un humora izjūtas nulles līmeni esmu rakstījusi jau iepriekš. Štirlics var nosaukt savu blogu par gudro blogu un nedomāt, ka tas ir smieklīgi. Štirlics var joka pēc uzrakstīt sieviešu klasifikāciju un iedalīt sevi - vienīgo un neatkārtojāmo - kā atsevišķu apakštipu un arī nedomāt, ka tas ir smieklīgi. Es varu turpināt bezgalīgi. Ne tik sen esmu atrakstījusies no viena Štirlica gudro, pareizo un nopietno ziņu piegādes, bet jau pēc neilga laika pierakstījos pie cita.
Man Štirlics ir hroniska slimība, jo šad un tad viņi uzraksta kaut ko, par ko es esmu gatava piedot to, kas mani kaitina. Parasti tas notiek, kad viņi raksta par saviem bērniem, jo viņi nebaidas. Pat par vispersonīgākām un intīmākām lietām viņi runā nopietni un atklāti, jo viņu pozīciju pasaulē nekas nespēj sagraut. Viņiem nevajadzēs atkāpties. Viņiem nevajag aizsargāties ar biezu humora slāni. Manuprāt gan nopietnība ir vienvirziena iela, un es pa to vienmēr virzos lēni un ar sāniem. Tāpēc es nevaru lasīt līdzīgus stāstus bez bijības. Es ne tas, ka piekrītu katram vārdam, es iedzīvojos katrā vārdā, jo katrs no šiem vārdiem varētu būt manis teikts, bet izlikt to visu apskatei... ne par ko.
PS "Gudrā bloga" saimniece Eļa turpina svilināt.
"Man Dostojevskis nepatīk. Dostojevskis ir zemas proves rakstnieks." Es, Barjakina, to zinu droši.
"Man ir tasnība par Dostojevski, arī Buņins tā teica. Bet tiem, kas domā savādāk, tiem nav sava viedokļa, viņi lasa, ko tiem deguna priekšā noliek. Dostojevski." Teicu es, Barjakina. Āmen!
PPS Ja jums sametās nelabi no Barjakinas, tad šeit būs burvīgs īsstāstiņš pie vēlām brokastīm vai pārtraukumam vai agrām vakariņām, kā jums patīk. Ne no Štirlica.
PS "Gudrā bloga" saimniece Eļa turpina svilināt.
"Man Dostojevskis nepatīk. Dostojevskis ir zemas proves rakstnieks." Es, Barjakina, to zinu droši.
"Man ir tasnība par Dostojevski, arī Buņins tā teica. Bet tiem, kas domā savādāk, tiem nav sava viedokļa, viņi lasa, ko tiem deguna priekšā noliek. Dostojevski." Teicu es, Barjakina. Āmen!
PPS Ja jums sametās nelabi no Barjakinas, tad šeit būs burvīgs īsstāstiņš pie vēlām brokastīm vai pārtraukumam vai agrām vakariņām, kā jums patīk. Ne no Štirlica.
5 komentāri:
Stāstiņš patiesi burvīgs, par vispareizo Štirlicu un gudro blogu es toreiz sakomentēju māt nesēro.
Es zinu šādus cilvēkus, bet nezinu, kā ar viņiem būt - nav ne tikai humora izjūtas, nav pat domas par to, ka viņam varētu nebūt taisnība, es ar saviem ironiskajiem jautājumiem esmu vienīgais duraks. Ja tāds cilvēks ir atnācis uz krogu, tad pārējiem cilvēkiem pie bāra ir garantēts jautrs vakars.
Aaaaaaaa! Tagad es zinu, kāpēc viņi visi kā viens saka 'uz krogiem es nekad neeju'!
Visjaukākais citāts no viņas ir "...отзыв Бунина (в пересказе В. Катаева)...". Aha, es esmu bijis uz mēness.
Jāatzīst, ka socionikā orientējos tikpat maz kā raķešzinātnē. Visas tās nelaimīgās reizes, kad esmu mēģinājusi izprast šīs burvīgās klasifikācijas pamatjēdzienus, ir beigušās ar gārgšanu aiz smiekliem.
Bet tas, iespējams, skaidrojams ar manu totālo nepatiku pret jebkāda veida klasificēšanām un mēģinājumiem "saskaitīt" :)
Aha, tur ir smieklīgi, kamēr netrāpi savā tipā. Pēc tam ir baisi.
Ierakstīt komentāru