Nevarēju saprast pēdējās dienās, ko man gribas paklausīties, gribējās jau mazliet dažādot savu mūžīgo Hair Flare interneta radio dziesmu klāstu. Pavisam cita skanējuma mūzika neprasījās, kaut gan bija dažas dienas, kad klausījos gan Depeche Mode, gan The Cure, gan U2 b-puses. Viss pārējais tika izslēgts pēc pirmajām piecām minūtēm. Motley Crue lielos daudzumos arī neaizgāja, pat Whitesnake nē - pārāk vienmuļi priekš nepazīstamiem albumiem. Es pateikšu, ko tieši man gribējās... Kaut ko, ko zinu no galvas, kas nav apnicis, kas ideāli iekļaujas manā tekošajā mainstream mūzikas klāstā, kaut ko... kaut ko... Un tad es noriskēju un novilku 'Trash' un 'Hey Stoopid' - galu galā es vēl neesmu aizmirsusi pašierakstīto kaseti ar pašas zīmēto vāciņu, kuru 12 gadus atpakaļ biju noklausījusi līdz caurumiem. Es gan necerēju, ka arī tagad liksies pietiekoši labi.
Tas tik bija pārsteigums! Piever acis uz visādām dziesmelēm kā 'Feed My Frankenstein'... oi, Elis, vecais, liecies mierā, tev taču sanāk tādas pērles, kad tu netēlo monstru! Jāsaka, ka 12 gadus atpakaļ tomēr mana anglene bija daudz švakāka, gogles arī vēl nebija, tāpēc šoreiz daži teksti mani notrieca no kājām. Bed of Nails. Little By Little. Spark In the Dark. Dangerous tonight. Ooooooooooooooooooo! Jā, nevaru noliegt, šajos tekstos ir dažas jēlības, bet izpildījums to absolūti atsver. Var tās jēlības saskatīt arī izpildījumā, bet tas lai paliek kritiķiem. Un es esmu klausītājs - nē, klausītāja! - un mani šīs dziesmas aizķer ne mazāk spēcīgi kā kad Sykes no Whitesnake ar čella lociņu izpilda Still Of The Night rifu. ...jā, es zinu, ka tas arī ir paredzēts, lai aizķertu! Tur jau ir tā lieta!
Pirms kāda brīža pajautāju vienam savam amerikāņu draugam, lielam mūzikas nerdam, kāpēc šādas mūzikas klausīšanās ir sliktas gaumes pazīme. Daudz bija atbilžu... Vienkārša mūzika - ūja? Vienkārši teksti, bez metaforas - ūūūja? Metafora ir nepieciešama tavai sarežģītajai dvēselei, bet meiteni tu ar to nepavedināsi. Starp citu, neesmu ievērojusi, ka manis iekarošanā viņš pats toreiz izmantotu metaforas. Viņš bija vienkāršs un tiešs kā glam metal, kā reiz laikā. Pateikšu vairāk - ja mūzika tiek taisīta tieši tā, lai patiktu, es neredzu iemeslus, kāpēc tas, ka man arī patīk, būtu slikti. Ja vīrietis intīmos apstākļos izpilda noteiktas darbības ar noteiktu mērķi, tas, ka viņš panāk rezultātu, tagad skaitās slikti? Man vajadzētu tam pretoties? Tad jau nevajag lieki pūlēties, pietiks ar vienu metaforu gultā, lai rezultāts būtu pavisam vienāds ar nulli. Grrr... Atkal mani velk uz taisnošanos par to, ka man patīk tas, kas patīk. Yes, it touches my soul and it is charming. Period.
Bet nav jau tur viens tikai sekss - vēl bija 'dziesmiņa par Marsu', kura arī atgādināja man sen aizmirstās izjūtas: 'You turned my world into a dark and lonely place, like a planet lost in space' - man jau ļoti sen tā nav bijis, bet es labi atceros KĀ tas ir. Un vēl burvīgais Hell Is Living Without You.
Tas tik bija pārsteigums! Piever acis uz visādām dziesmelēm kā 'Feed My Frankenstein'... oi, Elis, vecais, liecies mierā, tev taču sanāk tādas pērles, kad tu netēlo monstru! Jāsaka, ka 12 gadus atpakaļ tomēr mana anglene bija daudz švakāka, gogles arī vēl nebija, tāpēc šoreiz daži teksti mani notrieca no kājām. Bed of Nails. Little By Little. Spark In the Dark. Dangerous tonight. Ooooooooooooooooooo! Jā, nevaru noliegt, šajos tekstos ir dažas jēlības, bet izpildījums to absolūti atsver. Var tās jēlības saskatīt arī izpildījumā, bet tas lai paliek kritiķiem. Un es esmu klausītājs - nē, klausītāja! - un mani šīs dziesmas aizķer ne mazāk spēcīgi kā kad Sykes no Whitesnake ar čella lociņu izpilda Still Of The Night rifu. ...jā, es zinu, ka tas arī ir paredzēts, lai aizķertu! Tur jau ir tā lieta!
Pirms kāda brīža pajautāju vienam savam amerikāņu draugam, lielam mūzikas nerdam, kāpēc šādas mūzikas klausīšanās ir sliktas gaumes pazīme. Daudz bija atbilžu... Vienkārša mūzika - ūja? Vienkārši teksti, bez metaforas - ūūūja? Metafora ir nepieciešama tavai sarežģītajai dvēselei, bet meiteni tu ar to nepavedināsi. Starp citu, neesmu ievērojusi, ka manis iekarošanā viņš pats toreiz izmantotu metaforas. Viņš bija vienkāršs un tiešs kā glam metal, kā reiz laikā. Pateikšu vairāk - ja mūzika tiek taisīta tieši tā, lai patiktu, es neredzu iemeslus, kāpēc tas, ka man arī patīk, būtu slikti. Ja vīrietis intīmos apstākļos izpilda noteiktas darbības ar noteiktu mērķi, tas, ka viņš panāk rezultātu, tagad skaitās slikti? Man vajadzētu tam pretoties? Tad jau nevajag lieki pūlēties, pietiks ar vienu metaforu gultā, lai rezultāts būtu pavisam vienāds ar nulli. Grrr... Atkal mani velk uz taisnošanos par to, ka man patīk tas, kas patīk. Yes, it touches my soul and it is charming. Period.
Bet nav jau tur viens tikai sekss - vēl bija 'dziesmiņa par Marsu', kura arī atgādināja man sen aizmirstās izjūtas: 'You turned my world into a dark and lonely place, like a planet lost in space' - man jau ļoti sen tā nav bijis, bet es labi atceros KĀ tas ir. Un vēl burvīgais Hell Is Living Without You.
Starp citu, kad klausies līdzīgas tematikas tekstus no meitenes, kura izskatās šādi,
kaut kā vienmēr uznāk neliels kašķis: "Nu ko viņa var par to zināt!" Metaforas, laikam...
Bet kad tas nāk no vīrieša, kas izskatās šādi,
Vārdu sakot, Alice Cooper, if you're dangerous, I totally love you tonight.
3 komentāri:
Tu varbūt smiesies, bet es kā reizi šitos divus diskus nopumpēju nedēļu atpakaļ. Un ieliku telefonā, kā rezultātā šonedēļ vairāk esmu staigājis ar kājām, jo sabtransportam Kūpers nepiestā (nu vai otrādi).
Kas tur ko smieties, nevaru pat palielīties, ka mani tas vismaz izbrīnītu.
Bet ir, ir tāda lieta, ka sāc piemest, kas piestāv un kas nepiestāv, un fīlinga meklējumos ikdiena kaut kā stipri izmainās. Tos n-tos gadus atpakaļ man tas bija daudz izteiktāk, tagad vairs neesmu tik izvēlīga, vai arī ne vienmēr ir iespēja izvēlēties. Bet staigāšanu Kūperi austiņās noteikti veicina - neticēsi, ejot var paspēt vairāk noklausīties! Strādāt gan traucē šausmīgi.
Reizēm vairāk var paspēt trolejbusā - kad saproti, ka esi aizbraucis kādas pieturas tālāk. Bet tas nekas - galvenais ir fīlings, ar šādu domu es te tagad metu telefonā un no telefona klausāmos gabalus, galu galā līdz alus dzeršanas vietai kaut kā jānokļūst.
Ierakstīt komentāru