Ceturtdienas vakaros es mēdzu skumt. Šajās dienās es nakšņoju Rīgā vienā istaba ar TV, un VH1, nelieši, no 21 rāda "Final Countdown" - 50 tematiskus video, no kuriem puse ir tik aizvēsturiska, ka tos tikai tur arī var redzēt, bet no pusnakts iet vaļā VH1 Rocks. Un tas viss ir ārkārtīgi skumji, jo man, ziniet, septiņos ir jāceļas. Bet vakar "Final Countdown" kā tāds sastāvēja no tā, ko VH1 sauc par roka leģendām. Vēl to mēdz saukt par glam metal vai hair metal, un par leģendām viņi kļuva laikos, kad glamūrs bija veču padarīšana. Un vēl tas ir tas, kas man ļoti patīk, kaut gan atzīties tajā ir apmēram tas pats, kas atzīties, ka tev garšo lambrusco vai patīk grāmatas ar laimīgām beigām. Nu, dies' ar tiem nelaimīgajiem snobiem, es 2004. gadā jūtos ārkārtīgi laimīga. Daļēji to ietekmēja citi apstākļi, bet daļēji tas, ka es, ielādējot Yahoo messendžeri tiku pie Launchcast radio un nejauši uzgāju visu to, ko tik ļoti mīlēju, kad man bija 14-17. To melodisko un kaislīgo mūziku ar tīrām enerģiskām balsīm, spēcīgu un skaidru gičas rifu un romantiskiem dziesmu tekstiem. Kiss. Van Halen. Whitesnake. Poison. Motley Crue. Bon Jovi. Guns N'Roses. Skid Row. Def Leppard. Aerosmith. Europe. Scorpions.
Ar izcili vīrišķīgiem un seksīgiem dżekiem. To es arī pastāstīju vīram.
-Kas ir vīrišķīgi un seksīgi? Tie, ar kniedētām ādas aprocēm? -Jā. -Tie, ar krāsotiem ilgviļņotiem matiem? -Jā. -Tie, ar kailiem torsiem? -Jā. Jā, jā! -Īstenībā jā, viņi ir vīrišķīgi. Un seksīgi, to viņiem neatņemsi.
Un tādas ir viņu vecenes. Skatīties šeit.
Un tad nāca tas, ko klausīties nav kauns - alternatīvais roks. Tā nav mūzika, tā ir māksla. Tur stāv, muguras salīkuši izvārguši puišeļi un īd un īd par to, ka viņš ir creep, viņš ir stupid and contangious, viņš ir so ugly... nožmiegties gribas, bet taisnība vien ir. Nē, uz sekundi, grandžeri ar Kobeinu priekšgalā īdēja tikai tad, kad nogura bļaut. Tādas viņiem arī vecenes bija, jā.
Veču skarbums ir tiesš turpinājums šim stāstam.
Ar izcili vīrišķīgiem un seksīgiem dżekiem. To es arī pastāstīju vīram.
-Kas ir vīrišķīgi un seksīgi? Tie, ar kniedētām ādas aprocēm? -Jā. -Tie, ar krāsotiem ilgviļņotiem matiem? -Jā. -Tie, ar kailiem torsiem? -Jā. Jā, jā! -Īstenībā jā, viņi ir vīrišķīgi. Un seksīgi, to viņiem neatņemsi.
Un tādas ir viņu vecenes. Skatīties šeit.
Un tad nāca tas, ko klausīties nav kauns - alternatīvais roks. Tā nav mūzika, tā ir māksla. Tur stāv, muguras salīkuši izvārguši puišeļi un īd un īd par to, ka viņš ir creep, viņš ir stupid and contangious, viņš ir so ugly... nožmiegties gribas, bet taisnība vien ir. Nē, uz sekundi, grandžeri ar Kobeinu priekšgalā īdēja tikai tad, kad nogura bļaut. Tādas viņiem arī vecenes bija, jā.
P.S. Man ir ļoti žēl, ka VH1 labprāt jauc kopā pirmos ar pēdējiem, pateicoties kam es bieži pārslēdzos uz blakus esošo Baltijas mūzikas kanālu un iepazīstos ar sieviešu glamūru un tādiem vārdiem kā Žanna Friske, MakSim un Gļukoza. Paldies viņiem liels par to. Bet, ja jūs mani satiksiet uz ielas, visdrīzāk es smaidīšu tā, it kā man nebūtu kredīts jamaksā un mājās dators ar hidroforu nav veinlaicīgi nobeigušies. Es klausos SWH Rock, un tur daudz spēlē veču glamūru, bet es knapi atturos no tā, lai skaļi nedziedātu līdzi.
Veču skarbums ir tiesš turpinājums šim stāstam.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru