Es šogad, tas ir, uz pavasari, tomēr uzrakstīšu maģistra darbu. Un es esmu izdarījusi vienu lielu soli tā tapšanas virzienā - izvilkusi ārā savu bakalaura darbu. Es atceros, kad to rakstīju, mans darba vadītājs mēģināja mani ievirzīt pareizajā straumē: "Tu raksti bakalaura darbu nevis daiļliteratūru." Un es centos savaldīties un rakstīt akadēmiskajā valodā. Es patiešām centos. Angļvalodīgajās tīkla kopienās ir tāds burtu salikums kā LOL (laughing out loud). Tad lūk, lasot ir riktīgi LOL, īpaši, ja ņem vērā, ka tas viss ir ļoti nopietni. Brīžiem pat LMAO.
...Dzegužkalna iedzīvotāju grupa, kas šī veikala pakalpojumus izmanto īslaicīgu apstākļu spiesta un nav ar to apmierināta:
„Šeit vienmēr rocies kā pa izgāztuvi un tāpat vēl nekad nezini kur iegrābsies!” (pie dārzeņu stenda noklausītā saruna starp turīga izskata jauno pāri)
„Kas par veikalu – neviens vīns nav dārgāks par 3 latiem! Riskēsim?” (autore, pētot alkohola nodaļu)
”- Uz „Olimpiju” braucam, vienīgais veikals visā apkārtnē. – Vienīgais NORMĀLAIS veikals!” (no sarunas autobusā ar pazīstamu jauno pāri, kas tikko sākuši īrēt dzīvokli Daugavgrīvas, 60)
„Visiem normāliem cilvēkiem ir mašīnas. Ja tev nav mašīnas un ar rokām tu arī vairs nevari atstiept visus pirkumus – tev ir jāiet uz „Saulīti”. Dzīve izgrūž mūs malā.” (autores māte par infrastruktūru rajonā un personīgo autotransportu)...
...Ir arī dažādi citi pakalpojumu veidi un tirdzniecības punkti, kas ir atrodami šajā rajonā:
- bāri 3
- taras nodošanas punkti 1
- lietotu apģērbu veikali 2
- frizētavas 1
- spēļu zāles/bāri 1
[sk. 3. pielikumu, att. 46 - 50]
Daļa Dzegužkalna iedzīvotāju izvēlas Iļģuciema tirgus pakalpojumus, atskaitot stundas, kad tas ir slēgts. Iļģuciema tirgus atrodas pie 5. tramvaja galapunkta, kas ir arī savdabīgs iekšējā rajona centrs, kurā atrodams viss, kas pēc uzskatiem, iedzīvotājiem ir nepieciešams. Īpatnēji, ka piedāvājuma specifika šajos tirdzniecības punktos ir identiska Dzegužkalna rajonā esošai:
- bāri/pārtikas veikali (uzkodas) 2
- taras nodošanas punkti 1
- lietotu apģērbu veikali 4
- frizētavas 1
- spēļu zāles/bāri 7 (lombards! kāpēc nav lombards?
Acīmredzot, ja ir piedāvājums, ir arī pieprasījums. Diez vai to var izskaidrot ar vēsturiskiem faktoriem, bet kā neliela ilustrācija šim pašam rajonam var kalpot citāts no A. Caunes:
„Visā Iļģuciemā nebija ne sava fotogrāfa, ne grāmatu veikala, toties trīs vietās varēja nopirkt degvīnu. Kroņa monopolbodes, plaši atvērtas, stāvēja Daugavgrīvas ielā 33 un 44. Ielas pretējā pusē, 45. numurā bija K. Balka dzērienu tirgotava. Netālu cita aiz citas rindojās piecas alus dzertuves, kas katra piederēja savam alus brūzim.” ...
...Vasarā šie Dzegužkalnam piegulošo ielu nostūri ir fantastiski gleznaini – līki ložņājoši ābeļu zari tik lieliski saskaņojas ar veciem žogiem ar izlauztiem dēļiem, putnu dziesmas saskan ar smagu dārdoņu, kas, nākot no Iļģuciema rūpnieciskās zonas, tālu izplatās vasaras gaisā, kas smaržo pēc svaigi ceptas maizes, darvas un siltiem putekļiem. Ziemā sniegainais Dzegužkalns ir aizraujoši skaists – dziļas nenomīdītas kupenas, koks, kas iezīmē Dzegužkalna virsotni un izskatās tik mistisks pret naksnīgām debesīm un koku zaru neaizsegtais skats uz dažām Rīgas izgaismotām augstceltnēm.
Tomēr agrs pavasaris nežēlīgi atklāj Dzegužkalna rajona būtību un īsto seju. Brīdī, kad sniegs jau ir nokusis, bet zāle vēl nav uzdīgusi atklājas visa miskaste, kas parasti slēpjas zem zaļā vai baltā pārsega. Izrautie žogu dēļi, satrūdusī malka pie pussagrautiem šķūņiem, rūsējošās garāžu durvis, šķībās māju sienas un atkritumi gar ielu malām – tāda sajūta, ka visu ziemu gan garāmgājēji ir metuši visu sev zem kājām, gan vietējie izgāzuši miskastes pa pašu logiem (no kuriem abi ir pilnīgi iespējami). [sk. 3. pielikumu, att. 35 - 37] „Fui!!!!! Prom no miskastes!!!!” – auro kaimiņu meitene uz savu suni, kas skrien, ievērojiet, nevis uz miskastes pusi, bet uz zālāja zem vienas no „oāzes” māju balkoniem. [83] Īpaši šīs ainas ir raksturīgas koka māju ciematam. Bet neskatoties uz to, rajons izceļas ar piekrišanu. Šeit un tur uz stabiem zīmējas sludinājumi „Nopirkšu māju jūsu rajonā”.
Jau tajā gadā, kad es pirmoreiz plānoju rakstīt maģistra darbu, es huligāniski plānoju ar tā palīdzību asināt savas radošās rakstīšanas iemaņas. Tagad šīs iemaņas jau ir pietiekami asas, tā kā turpmāk es vēl daudz priecēšu jūs ar citātiem iz Elizabetes pētnieciskiem darbiem un arī ar bildēm, kas, kā jūs pamanījāt, pilnīgi nopietni ilustrē tekstu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru