Kāpēc es lasu fanu radīto prozu? Tāpēc, ka rakstīju viņu bērnībā (principā, ar šo atbildi pilnībā pietiek).
Bet šoreiz lasīšanai šī pasaule man atvērās pēc Harija Potera.
Varbūt, tam ir attāla saistība ar manu seksuālo orientāciju, ko, iespējams, var nosaukt demisexual. Demisexual, kurš vienmēr ir staigājis uz sabiedrības pavada "ir labi, kad cilvēks ir seksuāli pieprasīts". Lai gan, es vēl neesmu pārliecināta. Bet nu šoreiz par lasīšanu. Man patīk lasīt par tiem, ko es pazīstu. Trīs gadus atpakaļ ar meitu sākām skatīties HP. Ja godīgi, līdz tam es domāju, tā ir kaut kāda bērnu pasaka un neņēmu galvā. Nu, tā arī ir, ja kas - HP pasaule daudz labāk ienāk, ja skatās kopā ar bērnu. Tad izlasījām grāmatas, un tad... Nu es tomēr esmu pieaudzis cilvēks. 7 daļu laikā es ļoti saaugu ar šo pasauli, ar personāžiem, ar atmosfēru un labprāt turpinātu. Bet lasīt par pusaudžiem, viņu angst un rupjo nenopulēto pasaules uztveri man nav aktuāli. Cita lieta, ja viņiem būtu 30+, darbs, bērni, sadzīve un sekss... Tā jau ir cita lieta!
Tad, loģiski, es goglēju Drarry un atklāju... Tūkstošiem versiju, kā sākās viņu attiecības, kā tās izvērtās. Pateicoties tam, ka oriģināls beidzas viņu 17 gados, viņi ir izauguši ļoti dažādi, atkarībā no notikumiem un pavērsieniem viņu dzīvē. Īpaši Drako, Harijs tomēr puslīdz visur vienāds, jo oriģinālā par viņu informācijas ir daudz vairāk, līdz ar to daudz mazāk iespēju spēlēt ar varbūtībām. Viņi apguvuši dažādas profesijas, viņu personīgā dzīve ir ieguvusi dažādas nokrāsas... Wow, just wow.
Ja tu neesi apmierināts ar oriģinālautora domu, kā viss bija tālāk, pēc stāsta beigām, tad nevajag lamāt autoru - tās ir viņa redzējuma tiesības. Vienkārši liec mierā oriģinālu un sāk rakt fanu darbus.
Daudzi iedomājas, ka fanu fikcija ir jēli un neveikli pusaudžu izvirtīgi pornoraksteļi par kopošanos starp zagtiem varoņiem. Ne gluži. Tā ir tā pati literatūra, ko tirgo veikalā cietajos vākos. To ir rakstījuši tādi paši dzīvi cilvēki. Ir labāka valoda, ir sliktāka; ir stāsti, kas tevi uzrunā, ir stāsti, kas tevi neuzrunā; ir atzīti pieauguši autori, par kuriem fano daudzi, ir pusaudžu spalvas mēģinājums. Nevajag uztraukties, man ir ļoti laba gaume, es zinu sūdu, kad to lasu - neatkarīgi no tā, vai tas ir ievākots.
Mana mīļākā autore specializējas romantiskajās Ziemīšu sērijās par Harry/Draco - katru decembri no 1. līdz 25. datumam viņa publicē 25 nodaļu stāstu par viņu kārtējo atklāsmi, ka viņi viens otram ir īstie . Dažādas notikuma vietas, dažāds vecums, dažādas nodarbošanās, dažādas situācijas. Bet mani mīļākie viņas darbi ir Foundations un Turn, kas ir pašpietiekami romāni, kam praktiski nav saistības ar Ziemīšiem. Lieliska valoda, aizraujošs sižets, ideāla oriģināldarba un tā varoņu pārzināšana un tā iekļaušana darbā, attiecību attīstība, emociju kāpums un ļoti gaumīgs un karsts sekss bez kautrības un bez jēlībām. Esmu pilnīgi pārliecināta, ka JKR dotu viņai publicēšanas tiesības (ja nē, tad viņa ir govs), un, ka ja nomaina no HP aizlienētos vārdus ar citiem, viņa gūtu pasaules slavu. Viņa tiešām labi raksta. Un, ibio, kāds darbs te ir ieguldīts, vienkārši neticas!
Bet šoreiz lasīšanai šī pasaule man atvērās pēc Harija Potera.
Varbūt, tam ir attāla saistība ar manu seksuālo orientāciju, ko, iespējams, var nosaukt demisexual. Demisexual, kurš vienmēr ir staigājis uz sabiedrības pavada "ir labi, kad cilvēks ir seksuāli pieprasīts". Lai gan, es vēl neesmu pārliecināta. Bet nu šoreiz par lasīšanu. Man patīk lasīt par tiem, ko es pazīstu. Trīs gadus atpakaļ ar meitu sākām skatīties HP. Ja godīgi, līdz tam es domāju, tā ir kaut kāda bērnu pasaka un neņēmu galvā. Nu, tā arī ir, ja kas - HP pasaule daudz labāk ienāk, ja skatās kopā ar bērnu. Tad izlasījām grāmatas, un tad... Nu es tomēr esmu pieaudzis cilvēks. 7 daļu laikā es ļoti saaugu ar šo pasauli, ar personāžiem, ar atmosfēru un labprāt turpinātu. Bet lasīt par pusaudžiem, viņu angst un rupjo nenopulēto pasaules uztveri man nav aktuāli. Cita lieta, ja viņiem būtu 30+, darbs, bērni, sadzīve un sekss... Tā jau ir cita lieta!
Tad, loģiski, es goglēju Drarry un atklāju... Tūkstošiem versiju, kā sākās viņu attiecības, kā tās izvērtās. Pateicoties tam, ka oriģināls beidzas viņu 17 gados, viņi ir izauguši ļoti dažādi, atkarībā no notikumiem un pavērsieniem viņu dzīvē. Īpaši Drako, Harijs tomēr puslīdz visur vienāds, jo oriģinālā par viņu informācijas ir daudz vairāk, līdz ar to daudz mazāk iespēju spēlēt ar varbūtībām. Viņi apguvuši dažādas profesijas, viņu personīgā dzīve ir ieguvusi dažādas nokrāsas... Wow, just wow.
Ja tu neesi apmierināts ar oriģinālautora domu, kā viss bija tālāk, pēc stāsta beigām, tad nevajag lamāt autoru - tās ir viņa redzējuma tiesības. Vienkārši liec mierā oriģinālu un sāk rakt fanu darbus.
Daudzi iedomājas, ka fanu fikcija ir jēli un neveikli pusaudžu izvirtīgi pornoraksteļi par kopošanos starp zagtiem varoņiem. Ne gluži. Tā ir tā pati literatūra, ko tirgo veikalā cietajos vākos. To ir rakstījuši tādi paši dzīvi cilvēki. Ir labāka valoda, ir sliktāka; ir stāsti, kas tevi uzrunā, ir stāsti, kas tevi neuzrunā; ir atzīti pieauguši autori, par kuriem fano daudzi, ir pusaudžu spalvas mēģinājums. Nevajag uztraukties, man ir ļoti laba gaume, es zinu sūdu, kad to lasu - neatkarīgi no tā, vai tas ir ievākots.
Mana mīļākā autore specializējas romantiskajās Ziemīšu sērijās par Harry/Draco - katru decembri no 1. līdz 25. datumam viņa publicē 25 nodaļu stāstu par viņu kārtējo atklāsmi, ka viņi viens otram ir īstie . Dažādas notikuma vietas, dažāds vecums, dažādas nodarbošanās, dažādas situācijas. Bet mani mīļākie viņas darbi ir Foundations un Turn, kas ir pašpietiekami romāni, kam praktiski nav saistības ar Ziemīšiem. Lieliska valoda, aizraujošs sižets, ideāla oriģināldarba un tā varoņu pārzināšana un tā iekļaušana darbā, attiecību attīstība, emociju kāpums un ļoti gaumīgs un karsts sekss bez kautrības un bez jēlībām. Esmu pilnīgi pārliecināta, ka JKR dotu viņai publicēšanas tiesības (ja nē, tad viņa ir govs), un, ka ja nomaina no HP aizlienētos vārdus ar citiem, viņa gūtu pasaules slavu. Viņa tiešām labi raksta. Un, ibio, kāds darbs te ir ieguldīts, vienkārši neticas!
 |
| Lūk, cietie vāki. |
Tā es pavadīju kādu gadu. Tad otrā garlaicības vai izmisuma brīdī es neuzmanīgi uzgoglēju Johnlock. Es pat nezinu, kāpēc man tā roka paslīdēja: man vienmēr patika ķīmija starp viņiem, bet es nekad viņus neliku vienā gultā, nekad! Ne pēc Konandoila rakstu darbiem, ne pēc visām ekranizācijām, ne pat pēc BBC. Bet, varbūt, man nebija taisnība. Lasot Saras_Girl es biju domājusi, ka viņai tikt līdzi nespēj neviens. O nē, tad bija Ivyblossom, un viņas Whatever Remains, However Improbable un The Progress of Sherlock Holmes. Šoreiz uzdevums ir sarežģītāks, jo personāži ir jau izveidojušās personības ar konkrētu pagātni un pat tagadni, pat ja pamatā nevis Konandoila darbi, bet BBC ekranizācija. Tas neko nemaina. Es neatbalstu faktisku atkāpšanos no oriģināla, es netolerēju jēlības, es nelasu darbus, kur personāža runāšanas/domāšanas/darbošanās maniere neatbilst oriģinālajai. Tas nav tik vienkārši. Ivy tiek ar to galā. Izcili, jāsaka.
Es gan parasti uzeju vienu lielisku autoru un vairs citus nemeklēju. Saprotams, jo pēc laba vīna nevaru iedzert visādu šņagu.
Manas anglenes attīstība ir ieguvusi kosmisku ātrumu. Es atceros, ka agrāk baidījos lasīt angliski, jo 2005. gadā mēģināju apgūt 'Trīs vīrus laivā', ko krieviski zināju no galvas, bet nevarēju. Šeit es tikai šad tad uzmetu aci nepazīstamam vārdam vārdnīcā, bet lasās tik viegli... Ar katru stāstu arvien vieglāk.
Un vēl šie darbi ļoti izmainīja arī manu viendzimuma pāru uztveri. Atzīšos, agrāk es arī - hihi, haha, kuprainais kalns un zilais valis. Neredzēju, bet izsmeju. Un pat nesaprotu, kurā brīdī es sāku šipot geju pārus, un tikai viņus. Es neesmu meklējusi vai lasījusi nevienu darbu, kur Harijs dzīvo kopā ar Džiniju vai citu sievieti. Jo, izrādās, lieta nav dzimumā, lieta ir konkrētā personībā. Laba literatūra var likt tev aizdomāties, kā būtu, ja tu - pieradis pie attiecībām ar pretējo dzimumu - saproti, ka tas, ko tu gribi visvairāk, ir viena dzimuma ar tevi. Ka tava izvēle notiek neatkarīgi no dzimuma, neba tas bija primārais. Un kā ar tādu atklāsmi sadzīvot.
Manas anglenes attīstība ir ieguvusi kosmisku ātrumu. Es atceros, ka agrāk baidījos lasīt angliski, jo 2005. gadā mēģināju apgūt 'Trīs vīrus laivā', ko krieviski zināju no galvas, bet nevarēju. Šeit es tikai šad tad uzmetu aci nepazīstamam vārdam vārdnīcā, bet lasās tik viegli... Ar katru stāstu arvien vieglāk.
Un vēl šie darbi ļoti izmainīja arī manu viendzimuma pāru uztveri. Atzīšos, agrāk es arī - hihi, haha, kuprainais kalns un zilais valis. Neredzēju, bet izsmeju. Un pat nesaprotu, kurā brīdī es sāku šipot geju pārus, un tikai viņus. Es neesmu meklējusi vai lasījusi nevienu darbu, kur Harijs dzīvo kopā ar Džiniju vai citu sievieti. Jo, izrādās, lieta nav dzimumā, lieta ir konkrētā personībā. Laba literatūra var likt tev aizdomāties, kā būtu, ja tu - pieradis pie attiecībām ar pretējo dzimumu - saproti, ka tas, ko tu gribi visvairāk, ir viena dzimuma ar tevi. Ka tava izvēle notiek neatkarīgi no dzimuma, neba tas bija primārais. Un kā ar tādu atklāsmi sadzīvot.
I’ve never done anything like that before, though. Never with any man but him. I wouldn’t say I’m interested in men, frankly. It’s not his masculinity that interests me. In those moments, it’s just him, it’s Sherlock being Sherlock. Everything about him is what I want, right then, with the passion in my gut overruling everything else. If he were a woman I wouldn’t have to have a sexual identity crisis. If he were a donkey, I’d be arrested for animal abuse. There is no one else like him; he is in a category of his own. (Ivyblossom, Almost Always)
Ļoti izglītojoši un interesanti. Vēl gluži nestājos LGBT (lai gan vajadzētu, jo tā ir biedrība visiem, kas neiekļaujas tradicionālā seksualitātes izpausmē), bet totāli esmu straight ally. Un arī par sevi pašu es uzzināju daudz ko jaunu, par to gan citreiz.
