Man mugurā bija melna vilnas bītlene ar īsām piedurknēm un garo kaklu un gari sarkani vilnas svārki. Acīmredzot, ļoti dārgi, jo viņu neierastais asimetriskais griezums ļāva man justies viņos ok pat šobrīd, kad pēdējais, ko gribu vilkt, ir svārki. Tas varētu manā zemapziņā apzīmēt to, ka es dedukcijas ceļā esmu izsecinājusi, ka tev patīk izteikti, bet ne pārspīlēti sievišķīgas meitenes, kāda es šobrīd nejūtos.
Mēs bijām kaut kādā publiskā pasākumā, kur visi kaut ko darīja, un tad kopīgi pusdienoja. Man līdzi nebija ne vīra, ne bērnu, bet turpat bija slepenā aģente, kurai man visu laiku bija kaut kas jāpaskaidro un jāpalīdz. Paralēli es veicu kaut kādus izteikti sievišķīgus darbus (tip, salēju zupu vai tml.) Savukārt, tu palīdzēji par pasākumu atbildīgajai personai (kas bija Minerva Makgonagala, un manā zemapziņā tas varētu nozīmēt, ka manā dzīvē ir par maz Harija Potera vai arī to, ka esmu Drako Malfojs) kaut kādus izteikti vīrišķīgus darbus (tip, karināt plauktus), kas manā zemapziņā varētu nozīmēt to pašu, ko svārki un abpusēji - ka man patīk izteikti, bet ne pārspīlēti vīrišķīgi vīrieši.
Es redzēju, kā tu pabeidzi darbus un sarunu ar Makgonagalu, un nāci uz manu pusi. Es zināju, kas sekos, bet negāju prom, nemēģināju novērsties, nedarīju vispār neko, stāvēju un skatījos (un manā zemapziņā tas varētu nozīmēt to, ka šobrīd bez visiem ja, bet un pret, es gribētu tieši to). Tu pa taisno pienāci pie manis, pārāk tuvu, sasveicinājies, sekundi apsvēri situāciju, un pieliki savas lūpas pie manējām. Un vēl, un vēl. Viss notika ļoti dabiski (jo manā zemapziņā mēs esam nogaidījuši pietiekami ilgi, lai netēlotu, ka istabā nav ziloņa). Tu biji nedaudz pieņēmies svarā, un odi pēc cigaretēm (tā kā tas principā nav iespējams, manā zemapziņā tas varētu nozīmēt to, ka baidos ātri vien atrast pie tevis trūkumus, kuri visu sabojās).
Tikai tad tu apjautājies par manu vīru un to, kas notiek manā laulībā. Es teicu, ka 10 gadu laikā visas attiecības maina nokrāsas, bet tās joprojām ir labas, uz ko tu atbildēji, vai man nešķiet, ka 10 gadi ir ilgs laiks un vajadzētu atļaut pavizināties citiem. Sasmējos, jo pat zemapziņā uzskatu to par smieklīgu un diezgan labi patiesās domas atspoguļojošu joku.
Vairāk es neko neatceros, jo mana zemapziņa pateica, ka pagaidām pietiek.