Ko tik es nemeklēju!
Saldumu, bet bez konfektēm, citrusus, bet bez svaiguma, garšvielas, bet bez pačūlijas.
Izteiktu, bet bez galvassāpēm. Mājīgu, bet īpatnēju.
Galu galā pasūtīju Jean Luc Amsler, Privé. Jo internets lēš, tas esot otrais Ugunsbumbas dubultnieks (pirmais, protams, ir Etra Etro, par to es pārliecinājos klātienē), un salīdzinot ar pirmo, pavisam nedārgs. Drosmīgi paķēru uzreiz 100ml. Atnāca... Pirmais iespaids - viņš neož pēc Ugunsbumbas!!! ...Viņš ož pēc Dolce Vita, kuru nēsāju gadsimta sākumā (tieši uz gadumiju). Bet vai tas ir labi?
Sākumā smidzināju viņu uz, tā teikt, sevis, pa vidu. Likās pārāk saldi, puķaini, nedzirdēju nekādu rabarberu, nekādas upenes, nekādu skābumu, tikai salkani salds kaut kas nesaprotams. Uz šalles bija vēl sliktāk, pavisam svešs.
Pēc nedēļas pārtraukuma uzsmidzināju uz elkoņa iekšpuses. Ahaaa! Ja viņu milisekundi parīvē, kaut kas notiek. Iespējams, tas, ko es lasīju, ka vispār iesmaržoto teritoriju sākumā neiesaka rīvēt vai citādi aizskart, jo kaut kā tur lūzt molekulu režģis un tās vairs nestrādā, kā paredzēts. Bet ļoti labi, ka nestrādā! Uzreiz priekšplānā izlūzt rabarbera skābums un pārsit visu, tad talkā nāk upeņu lapas, un tad viss kopumā ļoti pat atgādina ugunsbumbu! Tikai ugunsbumbu bez piena bāzes.
Atkal, ja uzsmidzina uz tās pašas elkoņa iekšpuses un nejaucas, tad upenes un rabarbers visai kautrīgi lūr caur kaut kāda tā dzeltenā zieda saldumu. Bet man tas saldums stipri atgādina medu. Medus ir tas, ko es gribēju rekonstruēt no saviem 15. gadiem, kad es iemēģināju kādu no mammas Itālijas pilsētu figūrtesteriem (man liekas, tā bija Venezia, bet droši nepateikšu). Dziļi salds, pašpietiekams, bet nemiera un alku pilns medus aromāts.
Skābums ir sveiciens Ugunsbumbai, kura ir un paliek manis atspoguļojums smaržu pasaulē.
Medus ir nepieciešamais ikdienas saldums, ko meklēju.
Koptēls ir ne šis, ne tas, bet kaut kas jauns. Varbūt, tas, kas vajadzīgs? Vismaz, šīs smaržas pavisam noteikti atļauj man netraucēti nēsāt sevi ikdienā, kamēr es lemju, vai mēs esam saderīgas.
аромат из конца 90-х начала 2000-х... все, как помнила - и остренький, и с фруктами и цветами.
On me, it is longlasting, cosy, sweet and warm, could be quite heavy if I want it, yet 'heaviness' wouldn‘t offend anyone. Prive is surely not ‘light‘ or ‘girlish‘. I love it on a cold day.
Fragrantica
Hey, I'd love anything on a cold day!
PS Šobrīd es nedrīkstu iet uz baseinu, uz pirti un uz solāriju. Aktuālais jautājums, kā izdzīvot janvārī? Aktuālā atbilde - Privé no paša rīta, pirms brokastīm.

Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru