Kas jādara atbraucot? Pareizi, jāuztaisa bardaks kā mājās.
Tad jāsaplāno distance.
 |
| Rudens kā rudens, Elizabetei jaunas kurpītes. |
Un tad...
Tad pa sešām stundām jāsasit kājas tā, ka paiet nevar (izrādījās, Mud Claw nav vainīgi, vainīgas manas kājas, bet kas tām kaiš - nezinu). Tad jāierosina 50 minūtes pirms finiša 'paņemt vēl to piecīti!', nokavēt 21 minūtes un pakāst uz tā trešdaļu savākto punktu. No comment!
Es neesmu jocīga, es slikti redzu, tāpēc nevaru atļauties pablenzt no metra attāluma.
Neko labu tur neieraudzīju - 37 punkti, 68. vieta no 79.
Bardaku izdevās sataisīt tādu, ka fotogrāfe Guna jautāja, vai mēs šeit dzīvojam. Nubet!
Te mēs adoptējām komandai duālu, kurš bija pārāk izvēlīgs - vieniem biedriem viņš bija par lēnu, citi pašam likās par lēnu. Un tā kā es tagad oficiāli esmu invalīds, un gājām mēs uz 4 stundām, tad mēs piekritām paņemt viņu arī. Es gan neredzu jēgu triju cilvēku komandai - ko tam trešajam tur darīt? Bet pa ceļam ieraudzīju - no trijiem sanāk cirks. Divatā var saplēsties, var kaut ko pajokot, toties trijatā sanāk vesels šovs. Viens pajoko, otrs atbild, un tā viņi turpina, skrien un klausies BB brokastis, bļin. Bet bija jautri.
Starts, mana jaunā cepure un plānošana:
 |
| Mana dižšņore, ša saplānošu! |
 |
| Pilsētas rogainings |
 |
| Industriālais rogainings |
Viens punkts arī bija zem tilta uz betona uzbēruma, viens uzsprāgušā bunkurā, un viens - veikalā.
 |
| Ielaužos Garmin veikalā. |
 |
Kvadrātsakne
|
 |
Kvadrātsakne-2
|
 |
Nē, mēs nebijām tie, kas dzelzceļu šķērsoja zem vagoniem!
|
 | ||
Saplēstais mamuts ar ilkņiem, kaut gan pašam vairāk patīk salīdzināt sevi ar norvēģu biatlonistu.
Baigais jau nu triumfs, bet tomēr kādi 62 punkti pa 4h un 34. vieta no 59 grupā. Un mēs skrējām! Lēni, jā, bet es vēl varēju paskriet pēc 4h un kāja sāpēja tikai viena. Nezinu, glikozamīns palīdzēja vai laika nepietika sajāt otru kāju. Starp citu, arī šoreiz es ierosināju 'paņemt piecīti' īsi pirms finiša, pati sev iebilstot, ka 'finišs nav pie pēdējā punkta utt.', bet tagad mēs paspējām un kopumā sanāca normāli.
|
2 komentāri:
Vispār jau es to piecīti piedāvāju paņemt, tu tikai ilgi radinājies pie domas, ka būs jāskrien distances beigās.
Es neradinājos, es izcēlos ar loģiku:D Viena lieta izteikt ierosinājumu distances vidū, cita - to noraidīt un tad pēkšņi pirms finiša visus pārsteigt ar pretēju lēmumu. Turklāt, minūti pēc tam, kad pati esmu teikusi, ka nu nē, uz turieni ne par ko.
Ierakstīt komentāru