16.12
Šajā dienā bērnam (pagaidām teicamniekam) skolā bija eglīte ar iestudētu lugu un dāvanu saņemšanu, un tad mēs aizbraucām un kino, kur tovakar bija Koventgārdenas 'Alises Brīnumzemē' pirmizrādes tiešraide.
Kā izrādās, šāda kinotranslācija ir labāka par pašu baleta apmeklējumu. Citam svarīga atmosfēra, bet man ir svarīgi pirmkārt, visu labi redzēt (un operā es nekad neko neredzu) un otrkārt, visu zināt. Un te es varu redzēt visu detaļās, tajā skaitā sejas izteiksmes, kas, izrādās, baletā ir puse no šova. Kad neredzi dejotāju sejas, tieši tad tas viss pārvēršas par marionešu vienveidīgo tirināšanos, bet te - svētlaime. Viņi izdejo sižetu, un es visu saprotu. Nu, un par zināšanām - starplaikos rāda notiekošo aizkulisēs, video no mēģinājumiem, intervijas ar dejotājiem un horeogrāfiem - viss, pie kā tu netiec īstajā baletā. Es galīgi ietu vēl, ja būtu baleta fane. Žēl, ka joprojām neesmu.
Bet šis Alises iestudējums man ļoti patika. Īpaši Ērcena dāma, protams.
19.12
Korporatīvs, ko šoreiz var ietvert vienā teikumā 'Nekad vairs neko neēdīšu'. Pārējiem, iespējams, palika atmiņā arī 'Nekad vairs neko nedzeršu', bet šis nav mans gadījums.
20.12
'Manieru' ZSV balle, kurai šoreiz balles kleitai nācās piemeklēt cimdus, jo kāds cītīgi visu vasaru sportoja, un tagad rokas vienās rētās. Kā arī pēdējo nedēļu cītīgi mazgāja un berza, un tagad rokas ir kā apkopējai.
Kurā vienmēr ir mans mīļākais valsis, kurā vīrs mani vienmēr iegriež vairākus apļus apkārt zālei, tā, ka pilnīgi galva noreibst.
Vīnes valšus ir vispār vienmēr pavada tādas dumpinieciski-dzīvespriecīgas dziesmas, kāpēc šī ir un paliek man mīļākā deja. Un viena vieta uz brieža man galīgi vienmēr ir brīva.
21.12
'Teixmas' balle un izrāde - tadā! - arī Alise Brīnumzemē, kur ierasties vajadzēja ar maskām.
 |
| Bērns gatavojas ar grupu, bet es - dāmu istabā. |
 |
| Tikmēr ārā pamazām sākas ziema. |
 |
| Izejot no dāmu istabas, satiku VIŅU. |
Un kopējā noskaņā pie Ērcenietes Pīķa kungs ieradās uzreiz ar divām dāmām.
Nošausminājos par cilvēkiem džemperos un džinsos, iedzērām kafiju, masku konkursā paņēmām trešo vietu un tad gājām dejot. Cerēju atkal ālēties līdz kamēr izdzīs ārā, bet pasākums beidzās diezgan ātri. Un to mēs noslēdzām ar Hobita ģimenisko skatīšanos.
Novembris - rogaininga mēnesis, decembris - Hobita mēnesis, janvāris - Šerloka mēnesis. Man jau veidojas tāds savs kalendārs.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru