Metallica by Request08.07.2014 Prāga

Atceros, 1996. (laikam) gadā, Metallica taisījās braukt kaut kur tuvās aizsniedzamības robežās - es pieļauju, ka uz Poliju, un visi Veldzes iedzīvotāji sāka kalt plānus par braukšanu uz koncertu. Bet nu, ziniet kā tas ir - sākumā tu klausies Metallica un Megadeth, tad aizej uz smagāku un skaļāku mūziku (kaut arī es esmu teikusi un uzstāju, ka neviena grupa un neviens virziens nav pakāpiens uz nākamo, un Metallica nav nekāds pakāpiens uz Cannibal Corpse), nu galu galā tu klausies (es nē) death vai black, bet tādas metālikas vispār vairs neņem nopietni. Nu lūk. Un kad visi sataisījās braukt uz Metālikas konci, Sinistera (mana toreizējā partnera) māsa pēkšņā apgaismībā pateica: 'Pag, Metallica taču ir sūds! Paši sakāt!' Te Sinisters pagriezās un tā zīmīgi: 'Pati tu esi sūds! Te taču ir katrs sācis ar Metāliku!'

Ar ko vispār sākās šīgada koncertplāni? Laikam, pirmo reizi par Metāliku man atgādināja Vika.

Un tad novembrī kino rādīja Through the Never. Kāpēc gan neaiziet, Metāliku es arī no bērnības labi pazīstu, kaut arī tēma gluži nav mana. Tieši tāpēc, ka nav mana, es kopš detālās iepazīšanās 1995. gadā ar visu viņu darbu līdz Melnajam albumam, vairs arī neesmu ar viņiem komunicējusi. Bet šī būtu laba izdevība iepazīstināt vīru (kurš gan nav dzimis metaļors) ar korifejiem. Ir jau laiks sākt ar Metāliku, kā visi.

Nu ko, vīram šī iepazīšanās bija tikpat spēcīga kā iepazīšanās ar Rammstein, jo viņam visas šīs vīriešiem tuvās tēmas par karu gāja pie sirds daudz labāk nekā man. Un draiva Metālikai kaut ar lāpstu šķūrē. Un es atkal pārliecinājos, ka tie, kas laicīgi atmetuši dzert un narkoties, bet sākuši nopietni strādāt un sportot, arī ir tie, pie kā ir vērts iet uz koncertiem. Es teiktu, es vispār biju šokā. Kaut kā līdz šim neaizdomājos par Metallica klātbūtni savā dzīvē un braukšanu uz viņu šovu kā opciju. Bet te man zibens iespēra. Un pie tuvākās lielās naudas, es jau meklēju tuvāko koncertvietu. 

Pirms braukšanas es noklausījos viņu radošo darbu (atkal tikai līdz Melnajam albumam) un ar izbrīnu konstatēju, ka atceros gandrīz visas populārākās dziesmas, bet Kill 'em All atsevišķi fragmenti (īpaši The Four Horsemen, Motorbreath, Anaesthesia un Metal Militia) manā galvā sāka skanēt vispār bez uzaicinājuma, kad es tos vēl nebiju noklausījusies. 

Šogad viņi sniedz koncertu pēc pieprasījuma. Tas ir, pērkot biļeti, tu saņem kodu, ar kuru tu vari attiecīgajā koncertā nobalsot par 17 dziesmām. Kurš tad šaubītos, ka saraksts galu galā izskatās apmēram šādi:

Kas bija paredzami. Es gan labrpāt dzirdētu kaut ko no tā, ko spēlē reti, tajā skaitā, no mana mīļotā Kill 'em All. 

No tām trijām dziesmām, kas palika aiz līnijas, ar sms balsošanas palīdzību varēja izvēlēties tieši koncertā. 

Kad mēs ieradāmies, nedaudz smidzināja, bet tas jau nevienam netraucē. Brīdī, kad pēc Alice in Chains mēs gaidījām galvenos viesus, smidzināja jau stiprāk. Vīrs teica, ka šitā mēs būsim galīgi slapji, es vēl atrunājos, ka tik smidzina nedaudz, nu pleci būs slapji, padomāsi. pat kuru jau reizi dzīvē nožēloju, ka lietus mēteli nepaņēmu. Bet, kā visos tajos gadījumos, pēc brīža izrādījās, ka lietusmētelis man arī nebūtu līdzējis. 10 minūtes pirms Metallica iznākšanas jau nopietni gāza. Vīrs atkal sāka uztraukties, vai šie vispār uzstāsies, jo tehniķu slotas no skatuves ūdeni dzen nost spaiņiem. Bet šiem nekas tāds pat prātā nenāca, viņi iznāca tieši astoņos. 

Mēs sākām ar Battery, tad, lai slapjajiem cilvēkiem kaut nedaudz jautrāk, uzreiz laida Master of Puppets. Te atkal vīrs sāka uztraukties, ka ja viņi uzreiz nospēlēs labākos gabalus, lielākā daļa ies mājās pēc piektās dziesmas. Bet nē, tauta Prāgā ir spēcīga, neviens pat nedomāja laisties lapās. Lai gan, mēs nestāvējām vietā, kur pulcējas niknākie fani, arī daži no apkārtējiem neizskatījās traucēti. Bija apmēram šādi: 

Visas bildes no Metclub Prague

Man ļoti patika, ka lietus beidzot pārtrauca šito 21. gadsimta mēri. Neviens nefilmēja ar smartfōnu. Visi skatījās koncertu.

Laik! 

Jau pēc minētā Master of Puppets es (un visi pārējie) biju slapja līdz apenēm, kedās bija purvs, bet viscaur slapjie mati palikuši ļoti ērti vicināšanai. Es, starp citu, iedomājos, ka pašai grupai virs skatuves ir kāds jumts, bet, kā izrādās, viņi ir tādā pašā stāvoklī kā mēs lejā. Un viņi ne tikai iznāca un spēlēja, bet pat nepievērta šai katastrofai ne mazāko uzmanību, spēlēja vien, it kā būtu sauss un saulains. Džeimss neko neteica par īpašajiem laikapstākļiem kaut kur līdz koncerta vidum, tad gan, slaukoties ieminējās, ka 'this is like playing in the swimming pool', bet arī tad tā pavirši izmeta, ka 'it's just water', no kā es izdaru secinājumu, ka viņiem tā ir ne pirmo reizi. 

Šeit es gribētu nodot sveicienus grupai The Killers, kuri draudēja atcelt koncertu dēļ lietus. Neatkarīgi no tā, kurš tur bija vainīgs, es uz viņiem netaisījos, un tagad taisīšos vēl mazāk. Metālikai gan žetons, jo nekas neuzmundrina fanus vairāk nekā apziņa, ka tavi elki neizmanto nekādas priekšrocības salīdzinājumā ar tevi. Tā gan ir klase.

Vienīgais, kas traucēja, bija tas, ka mēs stāvējām patālu, un tomēr, stāvot tādā attālumā, ka tu koncertu redzi tikai uz ekrāniem, rodas sajūta, ka esi bijis kinokoncertā, nevis dzīvajā. Redzējis it kā esi, bet izjutis neesi, tāpēc es izmantoju momentu, lai izārdītos uz nebēdu, tāpat kā NIN, kur es arī ņifiga nedabūju redzēt. Mūziķu sejas nē, arī tos divus fanus, ko Džeimss aicināja uz skatuves pieteikt nākamo dziesmu, nē. Visādas detaļas arī nē, eh...

Lietus nedaudz arī traucēja ar savu klātbūtni. Hajot un vicināt slapjos matus netraucēja it nemaz, bet, godīgi sakot, bez viņa būtu bijis labāk. Gāza divas stundas bez pārtraukuma, un tikai uz ankōru nomierinājās. Te Džeimss teica 'it stopped raining, let's start all over'. Kruta bija bezdievīgi, grupa ir ļoti profesionāla, ļoti labā formā un zvērīgā noskaņojumā, bet nevaru noliegt, lai kā es censtos neļaut laikapstākļiem sabojāt man vakaru, divi labākie momenti bija kad beidzās lietus un kad beidzās koncerts. 

Jāsāk jau nopietnāk pieiet tiem koncertiem - šogad abos koncertos mūsu izvēlētās stāvvietas bija vienkārši izgāšanās, noilgojos pēc mūziķu tuvuma. Vārdu sakot, es galīgi iešu vēl - tuvākajās rindās un, cerams, bez lietus.