Remonts turpinās. Šobrīd tas ir fāzē 'līdzināšana\slīpēšana'. Visa māja baltos putekļos, mani māc nostaļģija pēc RLMK tēlniecības nodaļas. Es arī atminos bērnībā padzirdēto 'remonts ir stihiska nelaime' un tagad pilnīgi saprotu, ko tas nozīmē.
Rīt braucu pirkt krāsu virtuves sienām. Zaļais sapnis neizturēja sīku detaļu konkurenci, mazo telpu (hruščovku iedzīvotāji iet apraudāties) jautājumu, un pazīstamais velns atkal uzvarēja jauno velnu. Pazīstamais velns, protams, ir oranžā un sarkanā krāsa. Mamma rīt par mani veikalā smiesies balsī, bet, jā, es gribu dzīvot sarkani-oranžā mājā. Tās ir ne tikai manas mīļākās krāsas, bet arī vislabāk atspoguļo manu būtību. Zaļā ir antipods. Zaļā ir tā, kas man ir nepieciešama, kas mani mierina, bet beigās es nobijos, ka tā tomēr nebūšu es. Galu galā, man ir daudz zaļo augu. Vot piemēram, šitais zaļais orhidejai fonā ir galīgi pa vasaru aptracis (ziema es biju domājusi, ka viņš ir nosprādzis, bet nē).
Un man augu ir daudz. Vārdu sakot, mandarīnam - būt.
Un atkal pāris bildes
Un šis tas no Design Seeds:
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru