Bet gribēju, laikam, skatoties uz janajiem Free People katalogiem (augusta un septembra) parunāt par to, ko acis kāro, bet sirds (zobs, kājas, dzīvesveids, galvas smadzenes) neņem pretī.
Nu kur es ar tajā pirmajā bildē redzamajam lietām došos, kur? Skaisti bez gala, bet man jābrauc tikai uz mežu un kad ne uz mežu, es tik un tā nonāku mežā. Sporta tērpā, un tajos es pēdējo pusgadu arī ieguldu, pavisam atstājot novārtā ikdienas apģērbu. Un garie svārki vispār... Tik skatos visos veikalos - kur ir pietiekamā garuma skaisti svārki, kur? Man skapī, kur... Šovasar nav uzvilkti n e v i e n u reizi. Un galvenokārt tāpēc, ka man pēkšņi (hello, sports!) ir palikuši tik skaisti ceļi, ka nemaz negribas slēpt viņus zem kaut kādiem svārkiem līdz zemei. Un tā es visu vasaru nostaigāju aprautos džinsu šortos.
Bet kaut kur ideālajā pasaulē (kur es smēķēju un nevazājos pa mežu un nedzīvoju adidas skriešanas botās un reizi nedēļā nekratu skujas ārā no Lafumas), es izskatos kā tā meitene pa kreisi:
Un tagad par kaut ko jautrāku, par to, ko es varu. Es varu lūk šo:
Par to otro bildi kāds feisbukā ir pukstējis, ka meitenes, kas šādi izskatās, maizi neēd. Haha, te man bija zvaigžņu brīdis, jo es tā līdzīgi izskatos, un es gan ēdu maizi (hello, sports!). Nu, un vēl var spēlēties ar džinsu izmēru - džinsos ar lielāku ciparu iekšpusē tu vienmēr izskatīsies tievāka, toties džinsos ar mazāku ciparu pašapziņa būs palutināta. Bet dibens būs apaļāks. Kas nu kuram patīk.
Bet es runāju nevis par džinsu izmēru, bet par military jackets. Es pēc tam kaut kad vēlreiz pievērsīšos, kam un kāpēc ir labi viņas nēsāt un arī atrādīšu savu kolekciju, un vēl šo to pastāstīšu. Kaut kad pēc ilgiem mēnešiem, kad atkal izkāpšu no kedām.
Un vēl man atkal patīk tās visas izrotātās piedurknes:
Un man pat ir lūk šāds te tops no freepeople:
Zaļš. Jāsaka, maisās tās piedurknes bezdievīgi, ar visu to, ka es jau viņu esmu nesusi pie šuvējas un piedurknes saīsinājusi. Bet nu skaistas gan ir, ļoti. Un es domāju, ko no esošajām drēbēm izrotā šādā te stilā, man patiktu.
A, bet par to, kas riebjas. Bijām ar bērnu uz Smurfiem. Tad lūk, tā Smurfglābējtēta Patrika sieva ir totāli modes blogere. Kad viņa finālā parādījās strīpainā kreklā, saplēstos džinsos un rokeru ādenē, gandrīz apvēmos. Nē, aktuālajā matrožkreklā (ko mīl visas modes blogeres un modīgās dāmītes), akurātajos saplēstajos džinsiņos (es saprotu, ka absurds, bet modīgās neakurāti nestaigā apkārt) un trendīgajā kosuškā (tas vispār ir ārpus labā un ļaunā). Nu, tas viss viņai ļoti arī piestāvēja, jo tēls kā reizi ir tāds... otrā plāna tēls - simpātiska, kopta, mūsdienīga, pieticīga sievietīte ar pi... (raudu un rakstu) ar pipariņu. Ļoti pozitīvs tēls. Kā odziņa uz kūkas ir tas, ka censoties piemānīt viesnīcas administrāciju, viņa saģērbās par... tadā! Odriju. Odriju viņas nodrāztākajā tēlā (Holija lielcepurē). Bu. Bet Smurfi mums ļoti patika un smējos es tur kā kutināta.
PS Bet vispār, es arvien vairāk kļūstu par šī uz dzīves skata piekritēju. Piedurknes-kosuškas...
PS Bet vispār, es arvien vairāk kļūstu par šī uz dzīves skata piekritēju. Piedurknes-kosuškas...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru