Kopš es vienreiz apmetu piecīti, mazāk es arī vairs nemēģinu. Nu labi, pāris dienas atpakaļ es atskrēju no dārziņa (apmēram, 4), bet tas bija izņēmuma gadījums.
Es cenšos nekad un nekur neklausīties Rammstein, lai būtu motivācija skriet, tikai lai to paklausītos. Un jā, skriet ilgāk, lai noklausītos vairāk.
Kretinē tie cilvēki internetā, un īpaši viņu daudz salasās pie maratona, kur viņi deklarē - nu, piecītis, tā jau bērnu distance. To var noskriet jebkurš biroja dārzenis vispār bez treniņa. Ou, rīli? Es uz to kaut kā gāju pāris gadus, un labi atceros sajūtas, kad es tikai pamēģināju paskriet. 200 metri un globāls NEVARU! Vārdu sakot, ja jūs neesat skrējējs, izejiet un pamēģiniet paskriet piecīti, bet lai piecītis šoreiz ir 5 minūtes. Es jums zvēru, ka maz neliksies! Bet paskriet 30-40 minūtes, lai tiešām salasītu 5 kilometrus... nu pa taisno no biroja krēsla tas ir absolūti neiespējami. ...Kurš tomēr raksta tos komentārus? Neticas, ka tie būtu nopietni sportisti, kas nodarbojas ar tādu hreņu, ka šēž un internetā ņirgājas par iesācējiem. Sviests.
Piereģistrējos endomondo un atradu tur dažus paziņas. Viena, mana bijusī kolēģe, jau kādu laiku skrien maratonu. Un viņas treniņi ir 10-15 km. Un piecīti viņa noskrien 22 minūtes. Es, ja kas, vakar tam iztērēju 37 minūtes. Nē, sliktāk, viņas vīrs skrien 10 km treniņā! Un pīpējām mēs toreiz vienādi daudz. Nē, sliktāk, tur bija vēl viens bijušais kolēģis, kurš nepīpēja, bet viņš nebija pat attāli sportisks. Lūk, arī viņš skrien 10. Es vienīgā nevaru? Nu labi, pagaidiet, es atgriezīšos ziemā, kad nebūs kauns rādīt treniņu rezultātus. Es vismaz varu 40 minūtēs nopeldēt 2 km, un tas ir līdzvērtīgi jūsu desmitniekiem.
Vēl tur visiem ir tik smukas profila bildes, kur visi skrien, lec, peld, velo (tas ir darbības vārds), ka man sagribējās ielikt sev šito. Jo es jau sen gribēju ar visu nopietnību paziņot, ka BEBEBE.
1 komentārs:
Ierakstīt komentāru