Aha, tieši tas, ko es gribēju darīt. Izbraukt pirmdienas vakarā, lai vēlāk Lietuvā mūs sagaida vētra ar krusu. Tā jau ir laba tradīcija, jo pagājušogad bija tas pats. Ap pusnakti mēs bijām jau Polijā, nakšņot mēs gribējām jau pazīstamajā TIR parkā, bet mums to neizdevās atrast. Jā, uz šosejas. Neizdevās atrast. Tāpēc sanāca nakšņot jau pirms Augustovas, tur, kur pagājušogad brokastojām pēdējā ceļojuma rītā.
Otrdiena. Pēc pusdienām pie Mazoveckās salas vai kā viņu tur vīram ienāca ģeniāla doma nopeldēties, lai nav jāmazgājas (viņam visu ceļojumu un vispār pa dzīvi ideju netrūkst!), tāpēc mēs iedzinām mašīnu pļavā pie Bugas upes, kur viss bija tik cerīgi, ka vīram nācās iet pa priekšu, skatoties, kur es braucu. Es vispār baidījos, ka tur, nekurienes vidū, mēs arī paliksim. Bet neko, viss beidzās labi.
Pirmo pusi otrās dienas, pa sliktākajiem ceļiem un sīkām pilsētelēm braucu es, bet otro, ar ceļu remontiem, jaunajām autostrādēm un lielpilsētām (tip, Katovice) brauca vīrs (uz 140 un bezdievīgi svilināja degvielu), bet es izklaidējos, bildējot. Remontdarbi pie Varšavas, no dienvidu puses top autostrāde, jau otro gadu top, mēs pārbaudījām!
Varavīksne mūs šogad izseko.
Saurona acs pie Ribņikas, otrdienas vakars.
Jūs esat sasnieguši galamērķi.
Nākamā ģeniālā ideja bija nakšņot kempingā. Es sākumā neiebraucu, kāpēc, vai tad mums slikti nakšņojas stāvvietās? Bet nu, Ribņikā ezers ir, siltumstacija ir kāpēc gan tur nebūtu kempings? Vienīgais atrastais, laikam, bija beidzis savu eksistenci. Tad mēs telefonā atradām vēl vienu, pretējā pilsētas virzienā, ar ļoti labām atsauksmēm no vāciešiem. Bet tie, laikam, tur bijuši iepriekšējā dzīvē, jo arī tas kempings arī bija beidzis pastāvēšanu. Toties viesnīcā, kur vīrs iegāja pajautāt, mēs dabūjām avīzi par GN'R (starp citu, man 14 gados tā liktos ģeniāla doma, izlaist avīzi par GN'R. Vai tad ir labāki temati, par ko rakstīt? Starp citu, ikdienas avīzi, jo tai bija vismaz 3 izlaidumi!) un mums ieteica strādājošu kempingu Ņedzā, 15 km attālumā.
Tā arī sanāca, ka Ribņikā mēs atraucām jau 9 vakarā, bet gulēt aizgājām vienos. Starp citu, gulēt mēs aizgājām kā parasti mašīnā, bet pie vārtiem, jo ielogoties kempingā pa nakti ņifiga nevarēja. To mēs izdarījām no rīta, šausmīgi pārsteidzot kundzi recepcijā. "Jūs guļat mašīnā? Kā tā?" Nu, es arī agrāk domāju, ka 'gulēt mašīnā' ir gulēt sēdus salonā, nevis nolaist tos un uztaisīt pilnvērtīgu divguļamo gultu. Laikam aiz pārsteiguma no mums paprasīja tikai 10 zlotus (1,80, vai?) un te ir mūsu čigānu tabors.
20 zlotos ietilpa ne tikai dušas un citas labierīcības, bet arī baseins, kurā ieeja maksā dārgāk nekā šitā mūsu apmešanās mašīnā kempingā. Vārdu sakot, ideja tiešām bija ģeniāla. Un rīts ar sauļošanos pie baseina ar GN'R avīzi un meloni - burvīgs.
Es pat biju aizmirsusi, kāpēc mēs atbraucām. Bet tāpēc.
Es ģērbjos. Šorti, kedas, viss, kā esmu apsolījusi.
Un foršais vīra pirksts kadrā.
Tāaadi deviņdesmitie! Apģērbs! Apkārtne! Krāsas bildēs! Mana mašīna!
Ceturtdien mēs pārbraucām pāri pusPolijai un apmetāmies Varšavā. Šoreiz gan stāvvietā, toties vietējā vecajā Āģītī, šeit to sauc par Prāgu. Labi, šī bilde nav tipiskākais piemērs, bet kopumā sajūta bija.
Dodamies pāri tiltam uz Stare Miasto. Es sev uzdodu jautājumu, kāpēc gan man vairs būtu jāapmeklē citas Eiropas galvaspilsētas? Varšavas skats no tilta. Atrodiet 10 atšķirības no Vanšu tilta skata.
Viena puse.
Otrā puse.
Un tā pati otrā puse tuvāk vecpilsētai, vietējā manhetena, tajā skaitā Zinātņu akadēmija.
Vecpilsētā mums atkal bija kvests: ēst, samainīt naudu un ieiet veikalā. Sākumā samainīt naudu, citādi nav par ko ēst un veikaloties.Bet naudas maiņas punktu atrast 8 vakarā ir bēda. Ēšanai vēl naudas pietiktu, bet, ja tagad ēst, tad veikali būs ciet. Un tā es staidzināju vīru reizes trīs cauri vecpilsētai, paralēli mēģinot atcerēties, uz kura laukuma mēs sēdējām 2004. gadā ar kursabiedriem. Mēs vēl no turienes skraidījām pirkt kebabus. Tā mēs, noraidot visus krogus, izgājām no vecpilsētas un beidzot atradām naudas maiņas punktu. Tajā pašā ieskrietuvē, kur mēs 2004. gadā pirkām kebabus. Nu, un tad ēst uz baznīcas fona. Kopš man mājās nestrādā cepeškrāsns, es visur, kur man rodas izdevība, ēdu tikai picu.
2 komentāri:
Tu pat atceries, kur Varšavā prakses laikā ēdi kebabus?! Es ar grūtībām varētu atrast Bledā kafejnīcu, kur ēdām krrrēmšnites, un arī tikai tāpēc, ka tur ir viena galvenā iela :)
Es to vietu atpazinu tikai, kad mainījām naudu, jo man jau toreiz iekrita acīs, ka galīga bedre, nevis pat ēstuve. Pašu galveno laukumu gan es meklēju daudz ilgāk. :D
Ierakstīt komentāru