Es, starp citu, nemaz negatavojos koncertam - uz Chinese Democracy es esmu tikpat kūtra, kā uz visu jauno un nepazīstamo, bet visus vecos albumus man nav jāklausās, es tos zinu no galvas līdz pēdējam akordam. Tāpēc, varbūt, gatavošos sartoriāli:
Man šie divi trendi ir galīgi garām. Pirmkārt, šorti. Ar riteni es nebraucu, pāri žogiem lecu reti, un arī tad varu to izdarīt svārkos. Superīsus šortus es nevaru atļauties, bet šortus virs ceļa - kas tajos ir tāds, ko nevar aizvietot taisna piegriezuma šauri džinsi vai vienkārši svārki līdz celim? Karstā laikā - augšdaļai karsti, aukstā laikā - lejasdaļai auksti. Un odi kož kājās. Pozētāju apģērbs!
Otrkārt, kedas. Neērti, sākumā nevar uzvilkt, tad stundu jāšņorē, pēc tam nepatīkami staigāt - zole par plakanu. Es vēl atceros caurumus zolēs savos 17 gados! Pozētāju apavi!
Man ir smukas kedas ar zilām zvaigznītēm un tīri smuki pārbalināti šorti, kurus es uztaisīju no vecajiem džinsiem, kuros trīs gadus neesmu varējusi iekāpt. Es tā nosvinēju! Tāpēc šos abus pozētāju apģērbus es vilkšu uz viena liela formāta pozētāja koncertu - Rouzs.
Starp citu, šī dziesma varētu noslēgt listi ar manām nemīļākajām GN'R dziesmām.
Lielā šitparāde būtu sekojoša:
Knockin' On Heavens' Door
Sweet Child O'Mine
Welcome To The Jungle
November Rain
Paradise City
Jā, var redzēt, ka es esmu populārās mūzikas cienītāja.
Un savu mīļāko GN'R dziesmu listi es jau esmu rādījusi.
PS Bet kā jau gribas iekāpt mašīnā un vžžžžž pa Polijas ceļu ar Statoila kafiju. Un padarīt mašīnu par mājām! Aaaaa!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru