Visu pagajušo silto sezonu es regulāri noskrēju. Ne tas, ka daudz, bet 2-3 reizes nedēļā pa 20-30 minūtēm. Nu es jums pateikšu... Trīs gadus atpakaļ es varēju noskriet 200 metrus un tad jau labdien sāpošs sāns un asins garša mutē. Tagad es normāli noskrienu 4km (vairāk neesmu mēģinājusi) un par to sānu un garšu esmu aizmirsusi. Tomēr saulē un karstumā es skriet neesmu spējīga. Nezinu, vai tas ir individuālās siltumapmaiņas jautājums vai kas, bet pie vairāk par +10 saulē un +20 pie apmākušām debesīm, es nevaru. Intensīvi sačkojot treniņus visu karsto periodu, es uz septembri nonācu pie secinājuma: mums Ogrē ir baseins.
Nu galu galā. Skriet ir grūti, peldēt ir viegli. Labi, tas ir tehnikas jautājums - pareiza ķermeņa darbība, pareiza elpošana, - bet nopeldēt 3 km man ir daudz vieglāk nekā noskriet. Es pat nejūtos nogurusi. Tad kāpēc gan man labi nepeldēt tā vietā, lai slikti skrietu? Un no oktobra es sāku iet uz baseinu. Contentedly content.
Piemēram, vakar. Tas ir mans vidusmēra treniņš.
200 kraulā
100 kompleksā
200 uz muguras
100 kompleksā
200 brasā
200 kompleksā
-----------------
ar kājām
100 kraulā
100 brasā
100 kraulā
100 brasā
----------------
noslēgumam
50 kraulā
50 brasā
---------------
1500 m, 35 min
Pēc baseina es parasti gāju pirtī, tāpēc tikai 35 minūtes. Ja pirts nav paredzēta (katru otro reizi), tad var piemest vēl 300-500 metrus. Bez pauzēm - apstājos tikai uz sekundi brilles sakārtot, ja ietek ūdens. Un jā, es ļoti labi peldu. No tiem, kas liek kaunēties pārējiem baseina apmeklētājiem. Bet tomēr, tikko nokusa sniegs, es atkal sāku skriet. Kā tā peldēšana noriebās pa ziemu!
Un kopumā par sezonu (1.oktobris - 1.aprīlis) es saskaitīju:
Nopeldēti gandrīz 40 kilometri
Ātrā solī nostaigāti 200 kilometri (uzskaitītie)
Nu, un 750 minūtes staipīšanās
Un 4 reizes sviedros paslēpojām
Es esmu apmierināta par savu mietiņa ieguldījumu savā veselībā. Nu, un vēl:
Medicīniski: viens akūts augšējo elpceļu vīruss (4 dienas), vienas iesnas (5 dienas, no bērna noķēru), viens rotavīruss (bet tos ar sportu nepaņemsi)
Idiotiski: es joprojām cenšos pīpēt. Kaut arī apmēram reizi nedēļā, bet uzstājīgi.
Inovatīvi: kas teica, ka meditācija un ķermeņa/gara atslābinājums iet roku rokā ar jogu? Tas ir roku rokā ar jebko, ko dari pietiekami labi. Mana meditācija ir baseins, kad neko nedomā, tikai cirkulē turp-šurp un blenz uz baseina dibena flīzēm. Ļoti relaksējoši. Labāk par jogu.
PS Tomēr, Ogres baiseinā tie atbildīgie ir jocīgi. Pirtī 120 grādi!!! Es jūtu, kā man ausis apsvilst!
PPS Kas par prikolu ir tajā pirtī sēdēt gumijas peldcepurē? Smadzeņu zupu vāra?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru