"What's Up - varbūt atceries, bija tāda meitene cepurē kā Slešam?"
Tu MAN atgādini? Ja man, tad - hah! - atceros, kā tad. Kad man bija piecpadsmit, piezīmju kladītē, kurā es īsināju ģeometrijas un vēstures stundas, parādījās trīs mani zīmējumi līdzās triju mūziķu bildēm, izgrieztām no gan jau kāda Bravo žurnāla. "Mans tētis," - vēstīja mans alter ego, - "bija Steven Tyler. Mana mamma - Alise Muceniece. Un nesen esmu apprecējusies ar Lindu Perry." Aha, meiteni Sleša cepurē, maza auguma brazīļu izcelsmes lesbieti Lindu Perry, kuras cepure, godīgi sakot, nav īpaši līdzīga Sleša cepurei. Man vairs nav to skaisto lietisko pierādījumu, lai kā man arī gribētos jums tos nodemonstrēt, jo lielāko daļu savu dienasgrāmatu es esmu laimīgi nodedzinājusi.
Recidīvs bija 2005. gadā, kad Launchcast radio līdz ar 4 Non Blondes izmeta man dažas Lindas dziesmas no solo albuma. Knock me down again. Linda bija aizgājusi ēnā, kļuvusi par producentu un tādu zvaigžneļu kā Aguilera, Pink, Alicia Keys, Gwen Stefani (nē, ok, Stefani ir cits manas dzīves periods) un citu, atbalstītāju un dziesmu autori. Bet pašas Lindas talants, balss un neatkārtojamais vēsums nekur nebija pazuduši. Es vēl joprojām labprāt ar viņu precētos.
Tu MAN atgādini? Ja man, tad - hah! - atceros, kā tad. Kad man bija piecpadsmit, piezīmju kladītē, kurā es īsināju ģeometrijas un vēstures stundas, parādījās trīs mani zīmējumi līdzās triju mūziķu bildēm, izgrieztām no gan jau kāda Bravo žurnāla. "Mans tētis," - vēstīja mans alter ego, - "bija Steven Tyler. Mana mamma - Alise Muceniece. Un nesen esmu apprecējusies ar Lindu Perry." Aha, meiteni Sleša cepurē, maza auguma brazīļu izcelsmes lesbieti Lindu Perry, kuras cepure, godīgi sakot, nav īpaši līdzīga Sleša cepurei. Man vairs nav to skaisto lietisko pierādījumu, lai kā man arī gribētos jums tos nodemonstrēt, jo lielāko daļu savu dienasgrāmatu es esmu laimīgi nodedzinājusi.
Recidīvs bija 2005. gadā, kad Launchcast radio līdz ar 4 Non Blondes izmeta man dažas Lindas dziesmas no solo albuma. Knock me down again. Linda bija aizgājusi ēnā, kļuvusi par producentu un tādu zvaigžneļu kā Aguilera, Pink, Alicia Keys, Gwen Stefani (nē, ok, Stefani ir cits manas dzīves periods) un citu, atbalstītāju un dziesmu autori. Bet pašas Lindas talants, balss un neatkārtojamais vēsums nekur nebija pazuduši. Es vēl joprojām labprāt ar viņu precētos.
PS 1995. gadā es arī klausījos Bjorku, nē, es dzīvoju Bjorkā, es biju Bjorka, bet, kad viņa atbrauca ar koncertu uz Rīgu 1996., es uz to neaizgāju, jo negribēju redzēt, ka viņa eksistē ne tikai manā pasaulē un pieder ne tikai man. Dažiem greizsirdības veidiem nav objektīvu iemeslu, nav sakara ar pašnovērtējumu vai citiem racionāliem izskaidrojumiem, bet no tā lēkmes nav mazāk rūgtas, bet to izpausmes - mazāk neglītas. Kāda neuzmanīgo vārdu dēļ man tagad pēkšņi ir palicis ļoti grūti dalīties ar savu intīmo mūzikas pasauli, bet laikam, to vairs nekad nedarot, zaudētāja būšu galvenokārt es pati. Tāpēc es tikai atslēdzu komentārus.
