Ko es varu piebilst... Atceraties, marts bija optimistu laiks? Tiešām, mēnesi, kad jau esi izsities no spēkiem cīnīties ar slapjdranķi un vienkārši draņķi, var mīlēt tikai liels optimists. Tad lūk, maijs, pesimistu laiks, ir mans mīļākais mēnesis.
Katru gadu aprīļa beigās es ik dienu uzmanīgi aplūkoju ievas, aličas, ķiršus un plūmes. Un atnesu mājās supersvarīgus paziņojumus: "Es domāju, ievas vēl nezied, bet tā, uz ko skatījos bija plūme. Zini, tā tur, ielas galā. Ievas jau zied! Tur, pie autobusa pieturas, viennozīmīgi ir ieva." Katru gadu pārlaimē es jaucu visus šos kokus, kaut gan vēroju tos tā, it kā tie man nākotni pareģotu. Tad nāk ābeles. Tad ceriņi un kastaņi. Un līdz ar tiem pēdējiem, tu saproti, ka, neskatoties uz pirmo negaisu, uz spēcīgo spīdīgo zāli, apdullinošo ceriņu smaržu bērnu laukumā un pieķērušos ērci, vasara jau ir tikpat ka beigusies. Pesimisma saasinājumu atsver tikai nomierinošās zaļās krāsas daudzums.
Tāpēc katru gadu visi sūdi, kas sākas oktobra beigās, līst pāri malām ap ziemassvētkiem un sasniedz kulmināciju janvārī, uz aprīli pamazām nokārtojas, bet maija sākumā es pieveru acis svētlaimē - tagad kādus piecus mēnešus pilnīgi viss būs kārtībā.
Katru gadu aprīļa beigās es ik dienu uzmanīgi aplūkoju ievas, aličas, ķiršus un plūmes. Un atnesu mājās supersvarīgus paziņojumus: "Es domāju, ievas vēl nezied, bet tā, uz ko skatījos bija plūme. Zini, tā tur, ielas galā. Ievas jau zied! Tur, pie autobusa pieturas, viennozīmīgi ir ieva." Katru gadu pārlaimē es jaucu visus šos kokus, kaut gan vēroju tos tā, it kā tie man nākotni pareģotu. Tad nāk ābeles. Tad ceriņi un kastaņi. Un līdz ar tiem pēdējiem, tu saproti, ka, neskatoties uz pirmo negaisu, uz spēcīgo spīdīgo zāli, apdullinošo ceriņu smaržu bērnu laukumā un pieķērušos ērci, vasara jau ir tikpat ka beigusies. Pesimisma saasinājumu atsver tikai nomierinošās zaļās krāsas daudzums.
Tāpēc katru gadu visi sūdi, kas sākas oktobra beigās, līst pāri malām ap ziemassvētkiem un sasniedz kulmināciju janvārī, uz aprīli pamazām nokārtojas, bet maija sākumā es pieveru acis svētlaimē - tagad kādus piecus mēnešus pilnīgi viss būs kārtībā.
2 komentāri:
Es piederu pie tipiskiem maija pesimistiem, kas mazliet pirms Jāņiem vaimanā, ka vasara jau iet uz beigām :)
Vai ne? :)
Ierakstīt komentāru