To tur uz sienas es pati, jā. Tāpēc, ka tur bija noberzts krāsas pleķis. To līdakas asti arī es gandrīz nobeidzu turot to lietū, bet es laboju savu kļūdu.
Visa māja oranža, vai? - bija sašutis vīrs. Nē, vēl sarkans, terakota visos toņos... un, jā, oranžs.
Saimnieko-saimnieko, un virtuve apaug tikpat ka ar tādu Vidusjūras stilu. Starp citu, pirmajā mājā, ko apskatījām, virtuvē bija milzīga lauku krāsns. Es vēl šobrīd domāju kā būtu, ja būtu. Toties tagad man virtuvē ir liels spogulis, manas mammas ideja un dāvinājums.
Dažreiz saulīte dzīvojas pa māju sešos no rīta. Logi uz austrumiem un uz dienvidiem. Skauž?
Vannasistabas prieki. Es biju sapņojusi un tagad vēl sapņoju par grāmatu plauktu atejā, un es uzvarēšu cīņā ar mitrumu.
Halles logs. Dzungļu perēklis, lielākā daļa gan slēpjas aiz aizkariem, logs īstenībā arī ir trīsreiz lielāks nekā rādās.
Pedants.
Un tā bija mazliet pirms.
Guļamistabas stūris vasarā.
Protams, mājai ir arī gariņš. Viņš arī sargs.
Tas dārzs ziemā, kad aliča liek man mieru.
 |
| From barahlo |
