December, you're dynamite

Mēnesis, kad es gatavojos

Āra eglīte jau nevīžīgi izrotāta. Iekštelpām biju noskatījusi pa pusei pliku eglīti, kas aug zem priedes tuvējā mežā, jo arvien grūtāk paliek izvēlēties kādu, ko nav žēl. Trešā eglīte šogad ir viesu virtuvē.

Mēnesis, kad aktualizējas vietas, kur mēs nebraucam. 

Aizsūtīju šo meitai. Viņa prasa, ko es viņai sūtu, mēs uz turieni nebraucam!

Instagram: bucketlisters

Ja kas, uz šejieni šogad mēs arī nebraucam!

Instagram: europestyle_

Mēnesis, kad es guļu lāča miegā. 

Katru nakti mani kāds uzmodina. Tad jaunietis iesnojas, tad kaķim jātiek laukā, tad balons hallē uzsprāga. Es pamostos ar domu, cik saldi guļas. Un guļu tālāk.

Un vēl šomēnes varēs lasīt siltā gultā, jo decembrī Drarry faniem ir pašiem savs adventes kalendārs.

Guess what? This what! There will indeed be an advent fic this year! It's called 'Season of the Spirit' and comes in around 95,000 words

Retu reizi, kad plānojas lielisks decembris bez tusiņiem, svinībām un noguruma. Sports, fanfikšens, darbs un miegs.

PS Ok, miega ir par maz, darba par daudz (ja skaita kopā ar slimojošu bērnu), visāda niknuma par dažādiem iemesliem uz dažādiem cilvēkiem arī par daudz, bet citādi ir tieši tā kā uzrakstīju. Vīrs aizvakar bija korporatīvā, šodien gulēt aiztinās astoņos vakarā. Nezināju, ka as korporatīvs ievilksies uz divām dienām, bet piesolīju, ka rīt 1. gulēšu, 2. strādāšu, 3. iešu uz baseinu. tas būs mans korporatīvs.

November, you're dynamite!

03.11
Lapsu rogainings Līgatnē

Hello.

Tikko nokāpām no šīs klints. Pirmā, bet tālu ne pēdējā.

Tādas gravas un tādi skati nav bijuši kopš Dundagas. 

6h, 26 km

10.11 Kokneses rudens

50 tauriņstils 40.3 (pagaidām arī personal best)
200 komplekss 3:21.82
100 komplekss 1:31.41

Trīs gadi ir nepieciešami cilvēkam, lai atgrieztos pie rezultātiem no nulles. Bet tagad es droši esmu atpakaļ uz takas un varu kaut ko uzlabot.

Pēc tam mēs uzstājāmies ar svingu Stilyagi tematiskajā vakarā, kur es nogalināju jau otrās kurpes.

16.11
Filipam trīs, yeah baby.

23.11
Fantastic Beasts/Crimes of Grindelwalt

Ļoti laba filma, jā. Pēc tās es sapratu, ka problēma nav ar mani. Es parasti pēc jebkuras filmas noskatīšanās esmu ļoti laimīga un daudz nekritizēju, taisni jau sāku domāt, ka man ir pārāk viegli izdabāt. Bet nu lūk, nē. Ja pirmā daļa bija mīlīgs un jautrs kino ar maģijas elementiem, kur jebkurš HP fans jūtās kā mājās nokļuvis, un arī parastam skatītājam tā nebūtu ne garlaicīga ne nesaprotama... Tad otrā, es taisni nezinu - vecuma ierobežojums tai bija 12+, bet tā bija gana traumatiska arī pieaugušajiem, vismaz man. Divus fragmentus mēs ar Barbaru noskatījāmies ar acīm un ausīm ciet. Ne īsti bērniem, jo par skarbu, ne īsti pieaugušajiem, jo par maģisku. Es teiktu, tikai niknākajiem faniem, kas dzīvo šajā visumā. Tātad, mums. 

Vīrs iznāca ārā ar seju "ko es te tikko skatījos?" Es gan iznācu ne tikai nesaņēmusi atbildes uz jautājumiem, kas radās pēc pirmās daļas, bet vēl ar jauniem jautājumiem. Un man galīgi nepatīk tas indiešu kino paņēmiens "nezini, ko izdomāt, ieliec slepeno māsu/brāli" (Hello, The Final Problem!) Citādi, protams, grandiozi.

Vārdu sakot, kaut kā tā... nesapratu, gāju lasīt vairāk. Sapriecājos, ka Ņūts ir aspītis, kas bija saprotams jau pirmajā daļā, bet otrajā tas Aspergers jau bija galvenākā lomā nekā pats varonis. Atsevišķos fragmentos ar Barbaru zviedzām un teicām "Tas pats Šerloks, tikai pieticīgāks".

24.11

Un tad man iekrita duālam nederējuši Timberlendi. Tagad varu arī atkārtot šo tēlu, čo. Mētelis jau šogad pēc deviņu gadu pārtraukuma ir iznācis uz skatuves. 

October, you're dynamite!

Vasara man vienmēr patīk, jo nav daudz jāģērbjas. Bet katru gadu es ņaudu, ka nepatīk, jo garlaicīgi un staigā vienos šortos trīs mēnešus. Šogad vasara bijusi īpaši pateicīga, un es tiešām nostaigāju viņu visu divos šortos un divos kreklos. Divos - jo jau 9 no rīta bija +26, un man nācās iet dušā un pārģērbties jau pēc pirmā rīta gājiena līdz dārziņam un atpakaļ.

Vārdu sakot, rudens vienmēr pārāks par vasaru, un ne tikai tāpēc, ka var vilkt mēteli.

Īsumā, ko mēs darījām oktobrī.

6.10
Sturm ar Knab un Pacients

Nesaprotu, ko tajā vakarā Depo bija tik maz cilvēku, bet tā nav mana problēma. Sen nebija tik labs industriell tanzen. Spēlēja Knab, viens no Sturm kustības aizsācējiem. Uz viņa šturmiem es gāju vēl deviņdesmitajos. Un pēdējā laikā, salīdzinot atmiņas un tagadējo piedāvājumu, man likās, ka nav tik vairs spēcīgi. Bet tā kā es ļoti ticu tam, ka cilvēks savā atmiņā daudz ko piedomā klāt, neko neteicu. Izrādās, vienkārši man Knābis nespēlēja.

2014. gadā mēs gājām uz Andrejostas baržu uz Night Shift industriālo pasākumu. Tur spēlēja vācieši Xotox. Mēs viņus nesagaidījām, jo spēlēja viņi ap diviem naktī, and I was born to be wild but only until 9PM or so. Pēc tam es dabūju viņus dzirdēt internetā un vairs nepārtraucu. Tā man ir viena no pēdējos gados klausītākajām grupām (īpaši treniņos), un vēlāk es ļoti, ļoti, ļoti nožēloju, ka toreiz baržā nezināju, ka ir jāpaliek. 

Nu lūk, pirmo reizi kopš tās 2014. gada augusta nakts es sajūtos, ka esmu atsitusi šo vilšanos. Knab tā uzspridzināja, ka Xotox nobālēja. Pat mans vīrs, kurš nav lielais industriālās mūzikas cienītājs (un vispār gluži neatzīst šo troksni par mūziku), teica, ka nereāli kruta spēlē. Ka, ja daudzus gadus praktizējas, tad var kļūt par izcilu profiņu, un ne tikai, piemēram, metināšanā, bet arī industriālās mūzikas spēlēšanā. Viņš spēlēja uz maiņām ar Pacientu. Lūk, tas otrais spēlēja labi - tādu smagāku elektroniku, var dejot un tā... Tikai dejojot es ķēru sevi pie tā, ka domāju par darbu. Un vispār nedaudz garlaikojos un domāju, what's next. Norakstīju to uz nogurumu (tomēr jau vairākas stundas desojos). Jo Pacients spēlē mūziku, pie kuras var dejot. Un tad atkal atnāca Knābis. Kurš spēlē mūziku, pie kuras tu nedejo, viņš spēlē mūziku, kura pati nosaka, ko tev darīt, un pati valda pār tevi. Un domas par darbu un sadzīvi pilnībā izgaist. 

17.10
Reljefa sezonas noslēgums Turbās un buļļi

Katrs ar vīru dabūjām pa otrajai vietai, pa kreklam un vienu ekotorti uz diviem. Vīrs gan visu laiku teica, ka viņam nepienākas, bet es saku, ka viņš ir godīgi nopircis savu kreklu un otro vietu, piedaloties visās (!) kārtās, pat ja viņš atskrien tālu ne pirmais. Galu galā, viņš ir tas, kas uzstāj, ka arī cilvēks bez talanta var ar pacietību un mācīšanos panākt ļoti daudz. Tad kāpēc orientēšanās sportā viņš sevi-iesācēju salīdzina ar tiem, kas mežā rikšo no 7 gadu vecuma? Un ja cits ir tik izcils orientierists, vai viņš ir pelnījis augstāku vietu, ja nav atbraucis parādīt, ko māk? Nē, otrā vieta šeit ir ļoti pelnīta (ok, mēnesi vēlāk viņš dabūja 2. vietu Lāčplēša kausa elites grupā, tas gan ir humors, bet arī, paši vainīgi).

23.10-25.10
London

Bet viss oktobris bija pakārtots tam, ko mēs ar meitu gaidījām visvairāk.

31.10
Halloween

Jaunākais bērns man jau tagad ir Helovīnu fans, un neba es viņam to samācīju, jā. Nu patīk viņam viss par spokiem un par citiem monstriem. Normālas puiku padarīšanas emociju apgūšanā caur izbīli. Vārdu sakot, jau vairākus mēnešus iepriekš viņš sadalīja visiem lomas - mamma būs skelets, Barbara vampīrs, tētis - spoks, un Filips - mūmija (ar variācijām, bet pēdējā brīža izvēle bija tieši šādā). Un tad Helovīni bija klāt. Saņemot pāris konču no kaimiņiem, bērnam bija āķis lūpā - novembrī šim paredzēta dzimene, bet nē - dāvanas nevajag, torti nevajag, ejam atkal Helovīnos. Ok, Ķekatas, ko pārrunāja dārziņa arī ieknābāja, bet Helovīni tomēr vairāk, jo baisāk. 

Es atbalstu, pēc ziemīšiem - šie ir mani mīļākie svētki. Un, kā jūs pareizi sapratāt - oktobris ir mans mīļākais mēnesis. 

October

PS Viņi visi nez kāpēc liek bildes, kur cilvēkiem zem džempera uzvilkts krekls. Kāpēc? Tas ir neērti (un man arī ne pēc kā neizskatās)!!!111

Labumi

Bet nu tomēr, cheer up.

- Nopelnīta nauda Londonai.
- Rudens klāt.
- Nopirkti jau četri ķirbji, trīs melni apspīlēti džinsi, džemperis teal krāsā ar sīkspārņu piedurknēm, liela sarkana adītā cepure un liela melna apaļšalle.
- Pāris reizes biju Rīgā pie zobārsta un pie reizes nesteidzīgi vienatnē kafijot un rakties humpalās (pat ja pēdējoreiz ar tamponu mutē).
- Jau otro nakti neizguļos, jo lasu jaunatrasto džonloka fanfikšenu (sliktāku un labāku), meklēju visādas autfitu bildes pinterestā, skatos 90-to gadu video (šodien, redz, atcerējos Suede, nesen - es zvēru! - noskatījos Dr. Alban, pirms tam bija Leila K.) un ļoti pavirši strādāju. But this is so much more fun than the entire last month!!!

Septembris darbā, mocībās un pretrunās

Pēdējā mēneša laikā mani māc nogurums no sporta trūkuma manā dzīvē. Bet arī nogurums no sporta daudzuma mani māc.

Sēdi, knābā klavieri, rakstot filmu par ieroču vēsturi un ar patiesām ilgām atceries, kā divus gadus atpakaļ varēji lasīt gultā fanfikšenu līdz četriem rītā. Un vēl biji ar kaut ko neapmierināta! Un tagad toties darba ir daudz.

Par zobu sāpēm pat negribu izteikties. Vienā ļoti jaukā klīnikā strādā viens superīgs ķirurgs. Un te es no vīra uzzināju, ka viņš tagad arī labo zobus, ne tikai rauj. Jau biju sazieķējusi slēpes pie viņa pierakstīties, bet viss pagriezās savādāk. Man bija iekaisusi smagana, un mani pierakstīja tajā pašā klīnikā pie citas dakteres. Viņa man ieteica tikt vaļā no gudrības zoba, ap kuru bija izveidojies iekaisums. Vārdu sakot, tiku es pie tā lieliskā daktera. Nezinu tikai, vai tas bija tik ģeniāls risinājums, jo smagana bija sīkums, toties izraujot veselu zobu, es iedzīvojos nepatikšanās uz pusotru mēnesi. Mīnus viens zobs un piecas papildus vizītes, bet vēl šodien es nevaru oficiāli paziņot, ka visas briesmas ir garām. Pēc otrās ķirurģiskās iejaukšanās gan ir daudz labāk. Dakteris, jāsaka, ne pie kā nav vainīgs, vainīgs ir mans zobs, ja tā var teikt.

Kopsummā ar to darbu un zobārstu besī ārā, ka naktī strādājot pēkšņi sagribas ēst, bet 1. ir tikai sastāvdaļas 2. sāp bijušais zobs, un nevari īsti neko apēst.

Pēdējais mēnesis bildēs (plus zobārsts, jā)

Bildes no burvīgās mākslinieces Yao Yao

6 no 21

Ne obligāti precīzi šādā kārtībā, bet 6 sliktākie koncerti.

1. Prāta vētra Rīgā 2018
Nē, koncerts bija fantastisks, un es viņu te neliktu, bet nesanāca ne tas, ka izbaudīt, bet pat lāga paskatīties.

Tas man, protams, ir sods par manu apsaukāšanos uz skatītājiem, kas atnākuši pasēdēt pakalniņā uz GN'R. Nu lūk, te es pati stāvu puskilometra attālumā no skatuves, ir bardaks, skaņa ir slikta, un grupa spēlē dziesmas, ko es nezinu. Bet uz GN'R cilvēki vismaz dabūja apsēsties. Mežaparka estrādē mēs stāvējām saspiedušies kā siļķes mucā līdz pašai kalna augšai. Daudzi piedzērušies. Daudzi ar bērniem (nekomentēšu!). Daudzi staigā turpu-šurpu. Nē, tiešām! Sākas koncerts, skan pirmā dziesma, cilvēki, bļa, iet pretējā no skatuves virzienā!!! Kas???!! Nu kas notika? Un tā visu koncertu, jā. Apvienojam koncertu ar soļošanas treniņu?

Ibio, orgi! 60 000 cilvēku ir par daudz. Nereāli par daudz. Kad koncerta apmeklējums pārvēršas paaugstinātā diskomforta pasākumā, tad pasākums nav izdevies. Ibio, grupa! Nu nevarējāt jūs uztaisīt divus koncertus Rīgā? Tā dara arī lielāka mēroga zvagznes. Ok, ja nevar paaicināt visas tās superzvaigznes, kas piedalījās, ieskaitot maestro, bet apmierināt gribas pēc iespējas vairāk cilvēku - taisītu vienu lētāku šovu bez viesmāksliniekiem, bet otru - dārgāku, ar bonusiem. Un visi būtu daudz laimīgāki. Nu, tas mans viedoklis.

Skaņa bija slikta huiņa. Pēc kādas pusstundas, tāpat kā GN'R, tā jau nedaudz uzlabojās. Nezinu, vai mēs pieradām, vai beidzot izdevās saregulēt, bet sākumā meita teica, ka nesaprot, kādā valodā Kaupers dzied. Nezinu, man izklausījās, ka portugāļu.

2. Laibach in Riga 2015
Tik neatsaucīgu publiku es nekur neatceros! Kaut kā kauns palika mūziķu priekšā. Lai gan, par grupu palika iespaids, ka labs menedžeris viņiem būtu vietā. ja to pašu setlisti izvietotu citā secībā, varbūt, arī publiku varētu iekustināt. Tas, ka mūs visu laiku uzrunāja kā Atēnas, es turu vienkārši par kuriozu. Kā var maija vidū sajaukt Rīgu ar Atēnām?

3. Scorpions in St. Petersburg 2012
Ok, šeit publika bija vēl sliktāka. Skorpi viņus neizkustināja nemaz, un tā noteikti nav skorpu vaina. Idiotu bars.

4. Metallica in Prague 2014
Mēs vienkārši ieņēmām sliktu vietu un visu koncertu gāza lietus. Bija briesmīgi.

5. Slash in Kaunas 2013
Vienkārši viens no lētākajiem un garlaicīgākajiem koncertiem, kur esmu bijuši. Tikai Nightrain nedaudz viņu atsvaidzināja. Bet to viņi nospēlēja otro. Nu tā...

6. GN'R in Tallinn 2018
Koncerts bija labs, bet tieši tas pats, kas ar Prāta vētru - 60 000 ir par daudz.

6 no 20

Un tā, kamēr silts. Rīt mēs ejam uz ceturto Prāta Vētras koncertu, bet tas Tallinas GN'R koncerts bija jubilejas. Pirmkārt, apaļi divdesmitais mūsu apmeklētais. Otrkārt, precīzi septiņus gadus atpakaļ 2011. gada 16. jūlijā mēs bijām mūsu pirmajā Scorpions lielkoncertā, ar ko viss arī sākās.

Tam par godu pateikšu, kuri no 20 bija paši-paši. 

1. Guns N'Roses in Rybnik 2012
Bez šaubām, mana mīļākā grupa un labākais, ko esmu redzējusi. Bez Sleša un Dafa bija labāk, es drīkstu to teikt.

2. Rammstein at Impact Fest 2013
Godīgi sakot, savu pirmo Rammstein Rīgā es atceros labāk, bet objektīvi viņš nevarēja būt labāks - es viņu praktiski neredzēju, bet fīlings bija reāls. Toties šeit es visu redzēju. Un zināju no galvas visas dziesmas. Mana mīļākā grupa un izcils šovs.

3. Scorpions in Schweinfurt 2011
Viens koncerts garajā Skorpu koncertu virknē. Bet laimes groziņš man bija pilns tikai šeit. Un tikai šeit viņi runāja vāciski. Mana mīļākā grupa un ļoti sirsnīga uzstāšanās - no tām, no kurām sāpīgi aiziet, un vēl kādu laiku atmiņā lolo katru brīdi. Manī šis koncerts arī iestartēja daudzas pārdomas un ielika sākumu labākajām stundām manā dzīvē (citos koncertos).

4. Nine Inch Nails in Riga 2014
Viņi mani ļoti pārsteidza. Bija mīlīgi, skaisti un spēcīgi. Izdejojos un izdziedājos uz nebēdu. Un viņi pirmoreiz spēlēja divas dziesmas, ko nav spēlējuši ilgus gadus. Kāda sagadīšanās, tās ir manas mīļākās viņu dziesmas! Brauciet vēl!

5. Katy Perry in Riga 2015
Es zinu, pārsteigums. Vispār, es vedu savu toreiz astoņgadīgu bērnu, un puse no koncerta apmeklētājiem bija vecumā līdz 16. Bet šovs bija tāds, ka man acis izsprāga uz kātiņiem. Wow, vienkārši wow. Ketija labprāt runājās ar publiku, dažus aicināja uz skatuves un vispār, uzvedās karaliski. Ketij, es nekad neesmu klausījusies tavus ierakstus, bet zināju visas dziesmas! Un viņas iesildītāja Charli XCX arī reāli uzspridzināja. I don't care, I love it!

6. Alice Cooper in Trakai 2017
Mans vīrs bija izbrīnīts, ka vecais dod vaļā tādu šovu. Meitai jau gadu nepāriet fanošana par veco. Un es jau no viņa nešķiros kopš 1996. gada. Koncerts bija kompakts, bet kvalitatīvs. Vienkāršs, bet krāšņs. Un ar visām labākajām dziesmām. Un pats Kūpers pensijas vecumā palicis tikai simpātiskāks. Un tāds, autentiskāks.

Guns N'Roses in Tallinn

Jautāsiet, kā man patika GN'R koncerts Tallinā? Pajautājiet, man ir ko teikt. Oriģinālsastāva koncerts man patika mazāk, nekā Aksela grupas koncerts Polijā 2012. gadā. Yep, sorry not sorry. Pat pastāstīšu, kāpēc.

Vienīgais labums - mēs sākām laicīgi!

It's So Easy 
Mr. Brownstone 

Chinese Democracy 

Es pēc tam lasīju skatītāju pretenzijas. Viena no tām bija sliktā skaņas kvalitāte - man ir grūti teikt, jo visas šīs dziesmas spēlē manā galvā, es zinu katru noti, kā tai ir jāskan. Turklāt, man 90-jos ir nācies tās klausīties uz visai apšaubāmas kvalitātes kasetēm un maģiem, tāpēc tā nav problēma. No otrās puses, ja es nedzirdētu to visu ar prātu, bet ar ausīm, man, laikam, arī ne visai patiktu. 

Welcome to the Jungle 

Double Talkin' Jive 

Man pašai ir visai dīvainas pretenzijas pie rokkoncerta, es zinu... Slash pārāk daudz spēlēja ģitāru.
Jā, ja kādam liekās, ka koncerts (kā pieņemts, 3h garumā) bija par garu, tad tas ir dēļ tā, ka jūsu favorīts ar cilindru galvā visu laiku spaidīja ģitāru. Daudziem bija par garu, bet, izskatās, neviens nesaprata, ka vainīgs pie tā nebija Aksels. Jā, Slash sabojāja man Double Talkin' Jive - vienu no maniem mīļākajiem GN'R gabaliem, kuru redzēt setlistē es biju ļoti priecīga. Bet... Slešs mocīja un mocīja to giču, un sen vairs nevarēja saprast, ko īsti viņš spēlē. Jā, var izpausties šajā mākslā arī citādāk, bet viņš dara tā. Labi, veros ciet, visi sen ir sapratuši, kurā pusē šajā karā es esmu un vienmēr esmu bijusi.

Better 

Estranged 

Līdz Estranged arī Aksels bija saulenēs, un klātesamības sajūtas nebija nemaz. Un te viņš tās noņēma, un palika pavisam cita lieta. Aksels ir īsts. Viņam ir dzīvas cilvēcīgas acis un izteiksmīga seja, to varēja redzēt pat televizorā pie skatuves. Grūti pastāstīt, kā tas ir, bet viņš noņem saulenes - un tu viņu atpazīsti. Kā tuvu draugu. Ieraugi acis, atpazīsti skatienu, atpazīsti smaidu - tas ir viņš, kādu es viņu atceros jau no saviem 13 gadiem. Ļoti patīkama sajūta. Kopš šī brīža viss bija ideāli.

Live and Let Die (Wings cover)
Slither (Velvet Revolver cover)
Rocket Queen
Shadow of Your Love
You Could Be Mine 

Attitude (Misfits cover) 

(You Can't Put Your Arms… Around a Memory intro)

Dafa pokerfeiss. Daf, es tevi mīlu, bet lūk šo sauc "ģīmis prasās pēc ķieģeļa". One smile would have been nice.

This I Love
Civil War
Yesterdays 

Coma 

Ap šo brīdi daļa publikas bija pametusi koncertu, un daļa aizmigusi uz saviem plediem pakalniņā. Jā, ok, dažu dziesmu izvēle bija dīvaina. Bet, atkal, šis nebija show by request. Turklāt, es redzēju videomateriālu par viņu pirmo koncertu pamatsastāvā šajā gadsimtā Lasvegasā, un zem tā bija vismaz divi komentāri par to, ka "They played Coma!!! I would go the the show just to hear that!" Lūk, šī nav grupas problēma, ka jūs neesat klausījušies Velvet Revolver, nezināt albumu The Spaghetti Incident? un grupas pamatavotus Hollywood Rose ar dziesmu Shadow of Your Love. Tā nav grupas problēma, ka daudzi apmeklētāji zina divas dziesmas - November Rain un Sweet Child O' Mine. Tā ir megazvaigžņu problēma per se, un vadīties no tās, sastādot dziesmu sarakstu, būtu jau nu pavisam muļķīgi. Bet Polijas koncerta setliste bija labāk sabalansēta. Un neviens ģitāru nespēlēja tik ilgi, kā...

Slash Guitar Solo 

Speak Softly Love (Love Theme From The Godfather Nino Rota cover) 

Man gan personīgi likās, ka skaņa bija ne visai koncerta pirmajā daļā, bet jo tumšāks palika, jo labāka palika skaņa, vai, drīzāk, noskaņa. Uz beigām ideāli bija viss pat tiem, kuri nolamāja koncertu sākumā, bet kuriem pietika prāta neiet prom. Varbūt, ne velti Aksels, kad varēja, centās nesākt koncertus līdz saulrietam (es taču teicu!!!)

Sweet Child O' Mine
Wichita Lineman (Jimmy Webb cover)
Don't Cry
Used to Love Her
Wish You Were Here (Pink Floyd cover) 

Slash and Richard Fortus guitar duet

No @gunsnroses

November Rain

(Layla instrumental intro… more with Axl on grand piano)
Black Hole Sun (Soundgarden cover)
Knockin' on Heaven's Door (Bob Dylan cover)
Nightrain 

Ok, šī bilde pat nav no šī koncerta, bet ļoti patīk.

I am 56? Kiss my ass.

No @gunsnroses

Encore:

Patience
Madagascar
The Seeker (The Who cover)
Paradise City  

PS Kronis pasākumam bija... Ievads ir tāds. Latvijā ir tikai viens cilvēks, kura viedoklim par GN'R es uzticos. Mēs vienā laikā mācījāmies RFL, un viņš bija tikpat liels un pamanāms fans, kā es. Kam tad vēl es varētu uzticēties, ja ne tam, kurš līdz sīkumam pazina viņus jau 94. gadā? Viņa viedoklis par koncertu man reāli ir nozīmīgs. Dažas dienas pēc konča es atcerējos par Ansi, un gāju Feisītī meklēt, vai šis nav ko ierakstījis. Nu, ka Slash par daudz giču spēlēja vai ka Wichita Lineman bija interesanta izvēle, kas sasaucas ar... Jā, ok. Tur es izlasīju lūk šo. Yep, vienu no lielākajiem GN'R faniem Baltijā izmeta no fanu zonas... par fanošanu!!! Ālējas te, dzied, traucē godīgiem pilsoņiem filmēt uz telefona. Man gan ir sajūta, ka arī es tur uzvedos nepiedienīgi dažu acīs. 

PPS Bet cilvēki... ir cilvēki. Izskan viedoklis "Nevienam nepatīk spēlēt ar Akseli, tāpēc nav atmosfēras" (jo par atmosfēru ir atbildīgs tikai viņš, vai ne, Sleša uzdevums ir cepuri nēsāt). Ja Slešs personīgi saka, ka pagaidām viss ir forši un patīk, tad izskan viedoklis "ko tik cilvēki nedara dēļ naudas". Jā, to saka tie paši indivīdi, kas visu koncertu nodarbojas ar filmēšanu vai tupi stāv un garlaikojas (samaksājuši100 eiro). Jūs paši arī dēļ naudas neesat spējīgi pat izbaudīt nopirkto! Forši ir, kad konci apmeklē 60 000 cilvēku, bet labāk lielākā daļa būtu palikusi mājās. Jūs esat idioti.

No @gunsnroses

PPPS Man tomēr patīk tas, ka GN'R vienmēr ir bijusi grupa, kas cilvēkos izraisa agresiju. Redzat, strādā! Kā aizeju uz GN'R konci, tā cilvēkus ienīstu, ka nu tikai! Pēc tega visu manu naidu pret stulbumu un mīlestību pret manu soulmate var atrast. 

Mūsu Prāgas realitāte un daži medicīniskā rakstura padomi

Un tad, galu galā, kas sanāca no maniem lielajiem plāniem Prāgā? Tas, kas sanāk, kad... jā. 

Es jums teikšu, Rīgas lidostā iekāpšanas zonā ir vienkārši ideāls bērnu laukumiņš! Mums pat nebija tik daudz laika, lai pilnībā par to izpriecātos. Mīksts, drošs visiem vecumiem, daudz ko darīt, ar skatu uz lidmašīnām un tieši blakus Narvesens. Viss, ko var vēlēties. Mūsu iekāpšana arī bija tieši blakus. Ņa!

Uz Prāgu lido mazie jaunie Bombardīri. Ļoti glītas lidmašīnas, un ērtas arī. 

Līdz Prāgai 2,5 stundas lidojuma. 

Meita ik pēc soļa videoblogo par savu ierašanos, un jaunietis pēta čehu visai anatomiski detalizētu mākslu.

Un ko mēs darījām tālāk, 30% no iecerētā.