Pēdējā mēneša laikā mani māc nogurums no sporta trūkuma manā dzīvē. Bet arī nogurums no sporta daudzuma mani māc.
Sēdi, knābā klavieri, rakstot filmu par ieroču vēsturi un ar patiesām ilgām atceries, kā divus gadus atpakaļ varēji lasīt gultā fanfikšenu līdz četriem rītā. Un vēl biji ar kaut ko neapmierināta! Un tagad toties darba ir daudz.
Sēdi, knābā klavieri, rakstot filmu par ieroču vēsturi un ar patiesām ilgām atceries, kā divus gadus atpakaļ varēji lasīt gultā fanfikšenu līdz četriem rītā. Un vēl biji ar kaut ko neapmierināta! Un tagad toties darba ir daudz.
Par zobu sāpēm pat negribu izteikties. Vienā ļoti jaukā klīnikā strādā viens superīgs ķirurgs. Un te es no vīra uzzināju, ka viņš tagad arī labo zobus, ne tikai rauj. Jau biju sazieķējusi slēpes pie viņa pierakstīties, bet viss pagriezās savādāk. Man bija iekaisusi smagana, un mani pierakstīja tajā pašā klīnikā pie citas dakteres. Viņa man ieteica tikt vaļā no gudrības zoba, ap kuru bija izveidojies iekaisums. Vārdu sakot, tiku es pie tā lieliskā daktera. Nezinu tikai, vai tas bija tik ģeniāls risinājums, jo smagana bija sīkums, toties izraujot veselu zobu, es iedzīvojos nepatikšanās uz pusotru mēnesi. Mīnus viens zobs un piecas papildus vizītes, bet vēl šodien es nevaru oficiāli paziņot, ka visas briesmas ir garām. Pēc otrās ķirurģiskās iejaukšanās gan ir daudz labāk. Dakteris, jāsaka, ne pie kā nav vainīgs, vainīgs ir mans zobs, ja tā var teikt.
Kopsummā ar to darbu un zobārstu besī ārā, ka naktī strādājot pēkšņi sagribas ēst, bet 1. ir tikai sastāvdaļas 2. sāp bijušais zobs, un nevari īsti neko apēst.
Pēdējais mēnesis bildēs (plus zobārsts, jā)
Bildes no burvīgās mākslinieces Yao Yao
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru