Sākās viss ar to, ka mans bērns sāka iet peldēšanā. Es, protams, izmantoju laiku, kad viņa peld, un arī peldēju. Kamēr viņas trenere nepajautāja man, vai es kaut kam gatavojos, vai tāpat? Es tāpat. Tad viņa teica, ka nav ko tāpat, vecmeistaros jāpiedalās. Nu, es apmēram to vien gaidīju!
Un tad ieviesa eiro. Laikam, no Džeinas noķēru to jauno zīlēšanas veidu - paskatīties, kuras valsts ēriks tev pirmais iekritis atlikumā un plānot ceļojumu uz turieni. Man iekrita šis:
O, uz Tallinu es arī bez iemesla vienmēr esmu gatava braukt! Un es sāku plānot Tallinn Open Masters sacensību apmeklējumu (manas pirmās peldēšanas sacensības pēdējo 22 (!!!) gadu laikā).
Par iešūpošanos varēja uzskatīt novadu sacensības Jelgavā (viņu tizlajā baseinā ar tizlajām distancēm 50 krauls un 50 mugura, kur man, tizlenei, bija jāpeld vienā peldējumā ar sporta meistariem. Plus iesnas un vēl citas kaites), ar kurām es paliku ne pārāk apmierināta, bet tomēr labi, ka tās bija. Vismaz atcerējos, kā tas ir, piedalīties sacensībās.
Gatavošanas ietvaros es palielināju spēka jogas treniņus līdz 4 nedēļā, plus 2-3 intervālās peldēšanas treniņiem, plus no marta vidus arī skriešana (jo baseins ir baseins, bet drīz jau arī Biķernieki, Stipro skrējiens un Nordea). Galu galā, seši treniņi nedēļā, un es izsitos no spēkiem. Pirms sacensībām es izdomāju, ka labākais, ko priekš sava rezultāta varu izdarīt, ir paņemt divas brīvdienas no treniņiem un tikai gulēt un ēst. Tas, starp citu, ļoti palīdzēja, bet par to vēlāk.
Tātad, aprīļa sākumā - Tallina. Par puscenu noķēru Lux Express biļetes, no rīta aizdzinām abas mašīnas Ogre-Rīga, vienu minūti nokavējām autobusu, piemaksājām 24 eiro un braucam ar nākamo. Tāds nieks vien, tipiski mūsu variants. Vispār, Lux Express man ļoti patīk - sēdi sev saulītē, kafijo...
Un tad tevi izmet Tallinas nomalē. Pirmajā dienā tikai pilsēta un pastaigas. Sacensības notiek Nemmes (Nõmme) baseinā, tāpēc arī viesnīcu mēs paņēmām turpat netālu. Un tā, atā, tīģeri un vilki, mēs būsim atpakaļ vēlāk:
Stīmpanka muzejs, bezmaksas izstāde skatlogā. Ik pēc pusstundas tas viss sāk darboties un kustēties.
adrese Lai 1
Nu ko, Tallina, kā tu te dzīvo bez manis?
Man arī ir šāda bilde, vēsture to vien dara, ka atkārtojas:
1991.
1997.
2014.
Un beidzot, augšpilsēta un gailis. Paldies, vējš šodien tiešām godam.
Un te arī gids.
Taisa arī baleta performances. Godavārds, domāju, ka eiro pēc šitā paprasīs.
Kad ar Tomu bijām šeit 1997. gadā, tad pirmo nakti pārlaidām šeit. Aha, zem atklātām debesīm, uz akmens, jaunība. Nebija gan ne silti, ne ērti, kā tagad atceros.
1997.
2014.
Still, gotta love Toompea.
1997.
2014.
Vēl viens stīmpanks. Kafūzis Pikk ielā. Tēja, alus, kakao, makarūni.
No rīta izgājām izlocīt kājas pirms sacensībām.
Bērns tika pie fotoaparāta. Senči uz rajona.
Bērna māksla.
Mākslinieka selfijs.
Senči uz rajona-2
Nõmme–Mustamäe
maastikukaitseala (labi, ka maniem diktoriem šis nav jāizrunā).
Tāds nekopts mežaparks. Vismaz mūsu rajona pusē nekopts. Ar skatiem uz Mustamae, kuram apkārt vīrs nākamajā rītā apskrēja, un dziļām gravām.
Bērns iztēlojas rogainingu.
Un tad visur krīt gar zemi un tēlo bomzi. 'nevaru paiet, nevaru'.
To pašu vakar izpildīja Tallinas centrā.
Laiks doties uz sacensībām. Pie mūsu viesnīcas ir vilciena stacija Hiiu.
Līdz Tallinas centrālstacijai 14 minūšu brauciens, līdz baseinam - 4 minūtes pretējā virzienā.
Tepat tautas daiļrade, kas arī igauņiem nav sveša.
Tepat tautas daiļrade, kas arī igauņiem nav sveša.
Un vilcieni te ir šādi. Kad gūglēju Tallinas transportu, padomāju, ka tā ir kāda komerclīnija, bet nekā, parastais piepilsētas vilciens ar potenciālo ātrumu 160 km/h.
Mašīnas numurs. Like!
Un pats baseins. Cik riebīgs un nepatīkams man likās LLU baseins Jelgavā, tikpat kruts un jauks bija šis. Sekls, jauns baseins ar stikla sienām un skatu uz priežu silu saulainā dienā. Viegls ūdens, un nekādu brīnumu, ka šitā pārspēju savu pieteikto rezultātu (par 9 sekundēm!) un kopā ar viņu visas vecmāmiņas, ar kurām mani salika vienā peldējumā.
100 brass 1:35.69
(es priekšā)
(es priekšā)
Arī video interesentiem (jā, jā, es joprojām esmu tā, kas atnāca pirmā)
100 komplekss 1:30.14 (arī 4 sekundes labāk, nekā pieteicu un tieši cik, uz cik cerēju)
Vakarā pārlaimīga un enerģijas pilna (es zināju, ka pēc Jelgavas tādā bezspēkā biju ne sacensību dēļ, bet tāpēc, ka slima!) aizvedu ģimeni uz tavernu, kas ir divas mājas tālāk no mūsu viesnīcas. Omnomnom.
Un tad jāspēlē 'risks vai patiesība'. Dažiem iekritis dejot:
Dažiem - dziedāt. Par laimi, mēs tajā tavernā bijām vienīgie apmeklētāji.
Tad mājās gulēt, jo 9 no rīta jau atkal uz starta:
Šodien 50 tauriņstils (40.76) un 50 brass (44.46).
Diemžēl, te man bija viens peldējums pēc otra, turklāt, tauriņstils pirmais. Es labāk gribētu otrādi, jo 50 brass man ir daudz svarīgāks. Jau nerunājot par to, ka gribētu lielāku pauzi starp abiem, citādi te, ejot uz brasa startu, man vēl pat elpa nebija norimusi no iepriekšējā peldējuma. Rezultātā iekļāvos pieteiktajos laikos, bet neko tik izcilu kā ar brasa simtnieku nepaveicu.
Toties turpat blakus lielajam baseinam ir mazais un burbuļvanna. Es teicu, ka man ļoti patika Nemmes baseins? Visiem bērniem, kas tur bija, arī patika.
Un apbalvošana. Savā (30-34) grupā man sanāca trīs pirmās vietas un viena otrā.
100 brass - 4. vieta
100 komplekss - 11. vieta
50 tauriņstils - 10. vieta
50 brass - 8. vieta
Šo medaļu es totāli saņēmu par 100. brasu, kas arī vienmēr ir bijusi mana mīļākā distance.
Turpmāk (tas ir, maija sākumā Rīgā un maija beigās Valmierā, man uz viņu arī ir lieli plāni)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru