Man tā patīk sastādīt topus, jūs takš zināt.
So, my favourite six in BBC Sherlock
1. The Empty Hearse
Pēc šīs sērijas iznākšanas 2014. gadā daudzi bija palikuši ļoti neapmierināti, pārsvarā ar izskaidrojumu, kā Šerlokam izdevās palikt dzīvam. Man ar pašu izskaidrojumu it kā jautājumu nebija, bet... kaut kas niezēja, un es ilgi nevarēju saprast, kas tieši man nepatika. Ar otro sezonas sēriju, ar The Sign of Three, man vajadzētu jau saprast. Un ar trešo nu jau pavisam!!! Acīmredzot, mans prāts gan to saprata un noglabāja informāciju bēniņos. Un tā izleca tajā momentā, kad es pati nezinot, kāpēc, šogad ar kautrīgu roku gūglē ierakstīju Johnlock. To manu roku vadīja lūk šī informācija.
Man, un, varbūt, arī lielai daļai citu skatītāju (bet viņu prāts neko nenoglabāja, tikai ieslēdza sarkano signālu), nepatika ne tas, kā Šerloks izglābās. Bet tas, ka Džons viņam tā arī nepiedeva divus gadus klusuma. Šerloks tā arī nemācēja ne atvainoties, ne izstāstīt, kāpēc tā (un tās ir viņa personīgās īpatnības, es varu saprast, ka Džonam ar tām ir baisi grūti). Par saviem mēģinājumiem viņš trīs reizes dabūja pa seju (hello, donde estas Yolanda!), ko es gan atbalstu, jo tas liecina par Vatsona patieso emociju kāpumu, tas tev ne ģībonī krist kā tādai viktoriāņu jaunkundzei. Tad Šerloks tajā vagonā ar spridzekli izdarīja vēl vienu, vēl sliktāku mēģinājumu. Un es tā arī neieraudzīju patiesu piedošanu no Džona puses. Ar prātu viņš to pieņēma un puslīdz piedeva. Bet emocionāli - tā arī nē.
Toties sērija ir pilna asprātīgu joku un ņirgāšanās par fandomu. Un man nekad neapnīk pazviegt.
Būtībā, sitkomisku izpausmju ziņā ar šo epizodi var konkurēt tikai divas nākamās epizodes manā personīgajā topā. Var taču redzēt, ka es izvēlējos sešas smieklīgākās, vai ne? Es teicu, ka man patīk pazviegt. The Empty Hearse ieņem pirmo vietu tikai tāpēc, ka hahaha+donde estas Yolanda? Drāma ir labi. Smieklīga drāma ir vēl labāk.
4. The Sign of Three
Par šo balagānu es jau vienreiz rakstīju. Šī bija epizode, kur krimiķis pēkšņi padevās fanfikšenam un sākās balagāns. And I loved it! Piebildīšu tikai, ka šeit ir arī izskaidrojums tam, ka mūsu pāra piedošana un atkal savienošanās nenotika. Ja tā notiktu, tad nekādu kāzu ar Mēriju nebūtu. Džons gaidīja, ka notiks brīnums un viņš sagaidīs no sava drauga kaut ko, kas atgriezīs viņa uzticību. Bet nekas nenotika. Nu labi, tu esi mans labākais draugs, es tevi mīlu, bet es precos, jo tev es vairs neticu un pie šī nosacījuma es vairs negribu tā kā agrāk. Un Šerloks to visu saprata, tikai tā arī neizdomāja, kā tik sarežģītas situācijas risina zelta zivtiņu pasaulē (ja vispār risina). Bet vienalga bija smieklīgi, lai arī cik skumīgi.
5. His Last Vow
Un te ir, protams, turpinājums. Te mēs redzam, kā mūsu dīvainītis atrada iespēju atvainoties vai vismaz kompensēt. Tas aizsākās jau iepriekšējā epizodē, ar Džona kāzām, tikai tur Šerloks izmisīgi centās nodarbināt sevi ar jebko, kaut ar salvešu locīšanu, lai nekristu "Džons precas" bezdibenī (Hello, Mycroft, I'm not getting involved! Es tikai aizgāju no labākā drauga kāzām pirmais un tūlīt pat atsāku durties, bet mēs esam čista bračkas, es esmu laimīgs, ka viņš ir nocopējis sev karstu čiksu, have a nice time, bro). Un tālāk Šerloks atrada sevī nepieciešamību apsolīt Džonam un viņa sievai sargāt viņus, pieturēties pie solījumiem (kad sieva parocīgi sāka izpildīties) un darīt to visu, kaitējot savam izslavētajam Darbam. Galu gala viņš apzināti paraksta sev nāves spriedumu, lai tas stulbais Džons var mierīgi dzīvot ar savu jauno sievu, bet viņš pats sev vietu viņa dzīvē vairs nesaskata.
Un Džons sākot ar šo sēriju un visu nākamo sezonu uzvedas kā tāds dunduks, gribas likt viņam atvērt acis ar paša vecā spieķa palīdzību! Kā var nepamanīt, ka viņš tevi ar plikām rokām izvilka no degošā ugunskura??? Kā var tajā brīdī, kad viņš, knapi turoties pie samaņas no iekšējās asiņošanas, nodarbojas ar tavas laulības jautājumu risināšanu, ņaudēt par to, "kāpēc visi mani tuvākie nav normāli"??? Kā var nepamanīt, ka viņš praktiski izdarīja pašnāvību, nošaujot Magnusenu tevis dēļ (un kā vēlāk var vēl to norakstīt uz prāta aptumsumiem (it kā tu pats nevienu nebūtu nošāvis)!!! Kā var nesaprast, ko viņš gribēja tev teikt uz skrejceļa (ka Šerloks ir skuķu vārds? Kamon!)??? Nē, Vatson, tu tomēr esi viktoriāņu jaunkundze. Dēļ tā visa es palieku tik emocionāla, ka pavisam aizmirstu, ka tie nav reāli cilvēki, tās ir scenāristu spēles ar manu prātu. Un tāds ir tas Moftiss plāns, ka pēc kāzām Džons ir agonijā, visu saprotot, bet nezinot, ko iesākt. Kā teica Mērija nākamajā sērijā, par ko es rakstīšu: "Ņemot vērā to, ka es atrodos tavā iztēlē, nosodījumu manā sejā var definēt kā riebumu pret sevi".
6. The Lying Detective
Ja trešās sezonas sākumā detektīvā ir sācis parādīties cilvēks, tad šeit cilvēks jau sen ir pāraudzis detektīvu savos mērogos. Tas, ka viņa prāts darbojas sešreiz ātrāk par pašu - vielu palēnināto Šerloku - ir atsauce uz to, ka cilvēciskas izpausmes ir sākušas, kā viņš arī vienmēr baidījās, traucēt viņam strādāt. Un tad atnāk Hadsone un pasaka, ka jūs (Džons un Maikrofts) esat pilnīgi stulbi. Jūs Šerloku nepazīstat? Kā atrast to, kas viņu uztrauc? Elementāri! Ko dara Šerloks? Domā? Liecies mierā, viņš nekad nedomā. Šerloks taču ir staigājošās emocijas! Vecā tante visu redz. Visu, Džon (Hello, Mrs. Turner nextdoor!).
Abi galvenie personāži 3. un 4. sezonā atrodas ārpus savas būtības, tik daudz viņos ir mainījies, ka tas beidzot varētu mainīt arī turpmāko notikumu gaitu, kur nekas vairs nekad nebūs kā agrāk. The Lying Detective ir ļoti līmeņota epizode, ar daudziem pārsteigumiem un daudziem atklājumiem, laba gan no detektīvsižeta, gan no attiecību attīstības skata punkta. Ar lielisku atbalstu un atsauci uz oriģināldarbu. Bet ļoti skarba. Skarbākā no visām pieejamām (jo vēl skarbāka ir tikai pati pēdējā, bet par to es labāk gribētu domāt, ka neesmu redzējusi, to ļauno murgu). Un vienlaicīgi, kā parasti, pilna ar humoru.
Būtībā labs akadēmisks izklāsts par TLD ir šeit.
Kā redzat, man patīk seriāls par blogeri-bezdarbnieku ar nelegālu stobru un dusmu savaldīšanas problēmām, kurš dzīvo uz sava mīlestības apžilbinātā seksuāli nepieredzējušā dzīvokļa biedra rēķina un sniedz tam nepieciešamo pašapliecināšanos. Par tiem detektīvstāstiem man vispār pajāt. Patiesībā, scenāristiem arī, jo viņi varēja neiedziļināties personāžu attiecībās, bet likt viņiem mierīgi dzīvot neiesaistoties un tik filmēt jaunas epizodes par jaunām krimināllietām. 20 sezonas nofilmētu, es jums saku! Visi pirms Moftiss tā ir darījuši. Bet nē, vajadzēja to visu čakarēt - nu lūk, tagad fani ir neapmierināti - gan geji, gan taisnie, aktieri ir neapmierināti, paši ir neapmierināti, 5. sezonu filmēt negrib neviens, skatīties arī negrib, bet grib, bet jau tagad zina, ka nepatiks. Jā, jā, tā sanāk, kad cilvēki runā patiesību. Un es laimīgi par to visu tīksminos. Tiešām forši. Paldies, puiši.
