Rīgas rogainings galvenais sauklis allaž ir "iepazīsti negaidītus Rīgas nostūrus". Un, neskatoties uz to, ka es pati esmu publicitātes nolūkos esmu to izmantojusi, es ciest nevaru Rīgas rogainingu. Tieši šo iemeslu dēļ. Acis manas neskatītos uz tiem nostūriem! Redzot visas pamestās ēkas, piemēslotu pamežu un šausmu filmu cienīgas teritorijas manā dzimtajā pilsētā, man negribas ne tikai tur ložņāt, bet pat atzīt to esamību. Uzdzen fizisku nelabumu. Vīrs mācēja komentēt: "Tas dēļ bērniem. Kad tu esi jauns, neapbērnojies un nemirstīgs, šīs vietas kutina tikai tavu ziņkārību, nevis bailes".
Bet nu jā, piedalījāmies pavasara rogainingā. Plānot sākām 20 minūtes pirms starta. Es jau biju uzmetusi vienu puslīdz sakarīgu maršrutu, kad vīrs pielaikoja skrējienu ap ezeru. Šņores gandrīz (gandrīz!!!) pietika, 85 punkti, ohoho, ņemam šo. Laika izpētīt ieplānoto sīkāk gan nebija, un sanāca tā, ka pēc 2h mēs nonācām Juglas ezera pretējā pusē, un tur ņifiga nebija tiltu pāri upēm, kam (atšķirībā no ezera) arī ledus virsū vairs nebija. Un tā mums nācās apskriet upes apkārt (daudzi kilometri bez neviena punkta), sasist kājas, izmest visu otro maršruta pusi un nokavēt 24 minūtes.
63-24=39 punkti. 29 km, apskrietais stulbais ezers. Epic fail.
Bet jāsaka, kad feils kļūst acīmredzams jau pusē maršruta, tas nav tik sāpīgi, kā visu perfekti izplānot, noskriet un tad beigās krist vilinājumā paņemt piecīti un pakāst visu iegūto (hello, Vaidava!)
And this is what you should have done.
~25 km, 75 punkti.
