Un vakarā bija paredzēts iet uz Helovīnu. Nē, nu protams, var paburkšķēt, kādi nelatviski svētki un ka ķekatās neviens neiet, bet es eju visur, kur tikai pasauc. Un bērni jau vispār gatavojās mēnesi iepriekš. Pagājušogad bija izgājušas ar manu vīru, apgāja četras mājas un dabūja piecas konfektes. Es nolēmu tai lietai pieiet nopietnāk. Vakarā gan man īpaši negribējās nekur iet, bet ko nu vairs.
 |
| Spoka lomā iejūtos es, pārējās lomās - bērni. |
Pusotras stundas laikā apstaigājām četras apkārtējās privātmāju ielas, ielauzāmies divās slēgtās kāpņu telpās un vēl apsekojām tālāko kvartālu. Atnesām trīs spaiņus ar konfektēm, plus cepumi, zefīri un mandarīni, ko apēdām jau pa ceļam. Laikam, šogad Helovīns ir izdevies, bērni bija pat pārguruši, un es spoka lomā pagalam izsitos no spēkiem - stenēju, lidoju, bļaustījos, baidīju... Vārdsakot, helovīna zvaigzne. Bet jutu es, ka būs man iet arī nākamgad, var sākt domāt kostīmu.
2 komentāri:
Interesanti, vīnu hallovīnā dod?
Mēģini nākamgad!
Ierakstīt komentāru