Tā kā skriet pa vasaru man atļāva ne vairāk par 3 km un ar pulsu zem 150, tad man vispār nekādu skriešanu negribējās. Īpaši jau tāpēc, ka Nike Riga Run es tik un tā nenoskriešu. Nu ko, tad ir īstais laiks iemācīties nūjot. Tā jau mācīt ātri staigāt mani nevajag, tikai dažas nodarbības ar tehniku. Vienreiz ar duālu aizbraucām uz Ikšķiles pilsētas svētkiem izmēģināt, pēc tam es apgāzos ar riteni un tad jau gāju uz NRR nūjošanas treniņiem īstajā paskatā - ar pārsietu roku un atteicos taisīt dažus vingrinājumus, jo plecs sāp. Tāpēc nevienam nekad neradās jautājumi, kas es tāda un kāpēc nūjoju, jo pēc izskata es stipri atšķīros - skaidrs, kas! Skrējēja, kam kaut kas notika, jo paskriet tagad nevar, bet tā kā dalība jau nopirkta, tad vismaz ies. Nebija jau tālu no patiesības. Jau otrajā treniņā nūjas man iegūlās rokas ļoti labi, es apmēram sapratu savu tempu, pie kura man pulss ir ap 150 un tā turpināju.
Pašā NRR gan ar pulsu ir bijis visādi. Sākumā nez kāpēc sāku psihot. Gandrīz vai stāvu uz vietas, bet pulss 140 - nu, tad gāju un teicu sev 'mieru, tikai mieru', jo vienu brīdi tas uzleca virs 170. Tad nostabilizējās kaut kur pie 150, un starp 150-160 es visus 10 km arī nogāju. Pēdējos kilometros pret kalnu bišku ieskrējos un beidzot apdzinu triju tantiņu kompāniju, tad arī dabūju augstāko rādītāju 182. Un pēdējo kilometru jau nogāju pilnā tempā ar stabilu virs 170.
Atnācu 32. no 117. un 4. grupā
Rezultāts 1:24:34 - tieši tik, cik paredzēju.
Tīri fiziski nūjot, īpaši saulītē, bija daudz patīkamāk nekā skriet, garlaicīgi arī nebija. Skrējiena tajā dienā noteikti justos daudz sliktāk. Bet tā - viss ļoti harmoniski. Tas ja ņem to nūjošanu tikai attiecībā pret sevi pašu. Bet ja to skata kā sporta veidu... Man ļoti nepatīk tā visa nūjotāju aura. Ja skrējēji visi ir sportiski, skaisti un slaidi - prieks skatīties, tad nūjotāju kompānija izskatās nedaudz pēc 'tiem, kas nevar paskriet'. Vecāki, apaļīgāki, nesportiskāki - kā kurējais. Tad arī attieksme pret nūjošanu ir tāda kā pret pensiņu sportu. Bet vispār jau, NRR vēl kādi desmit cilvēki pēc manis ATSKRĒJA, tā kā es neteiktu vis, ka nūjošana nav darbs. Un tajā bildē izskatās, ka es pastaigājos, bet patiesībā močīju ar 5. zonas pulsu.
Nezinu, kaut kā nav man vēl lēmuma, tomēr skriet tā priekš sevis man patīk labāk. Un priekš orientēšanās noderīgāk. Un tomēr, kamēr es visu apsveru un mācos skriet ar pulsu 120 (un iet ar pulsu 170), Latvijas Nūjošanas kausa 5. posmā neviens neliedz piedalīties.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru