Ievads 2. Cosmoforuma dalībniece Metāliste reiz teica, ka esot bijusi laimīga tikai divas reizes - kaut kad tur un Metālikas koncerta laikā. Es toreiz padomāju "pff, tiešām - laimīga koncerta laikā". Ņemu šos vārdus atpakaļ.
16. jūlijs, Švainfurte. Pēc apmēram 2000 nobrauktiem kilometriem. Kad viss ideāli sakrīt, viens pie otra, coast to coast - izdomāt, nopirkt biļetes, izbraukt. Ideāls ceļš, momentāli atrasts stadions, perfekta stāvvieta, skaists laiks, viegla tikšana fanu zonā. Ar muguru pret barjeru, gaidam.
Būt koncerta pirmajā rindā, izrādās, nav tas pats, kas vienkārši būt koncertā. Agrāk es biju domājusi, ka tur notiek tā - viņi spēlē, es skatos. Vismaz, pie citiem tā bija. Bet nē, viss koncerts ir viscaur viena komunicēšana ar skatītājiem - viņi tiešām ir šeit, viņi skatās acīs, viņi smaida tev. Labi, ka iesildīja viņus vācu grupa, ko es nekad nebiju dzirdējusi: man radās iespēja salīdzināt to, kā ir atbalstīt grupu, nepazīstot viņus, un kāds kaifs ir godīgi no sirds zināt vārdus visām dziesmām un patiesi visas dziedāt līdzi - nav lielāka komplimenta mūziķiem. Un to nevar nedarīt, kad viss notiek ne tas, ka tavu acu priekšā, bet kopā ar tevi.
Iespaidi par pašiem skorpioniem ir dalīti. Skorpu forumā viena meitene ir stāvā sajūsmā no Klausa sirsnīgas attieksmes pret skatītājiem, bet man to izjust nesanāca - Klauss bija pietiekami aizņemts ar dziedāšanu un vispār likās atturīgs, bet Matiass (jā, tas vecais zvērā rokers keponā ir tas pats smaidīgais puika no World Wide Live) visu konci pavadīja citā galā. Enerdžaizers-Rūdijs vienlaicīgi atradās visur, bet viņa regulārās uznākšanas mūsu galā bija pietiekami personiskas. Un viņa slaveno kustību ir tik viegli atdarināt, stāvot ar viņu face to face, kā spogulī. Un jautri. Bet visvairāk man iepatikās viņu jaunais basists. Burvīgs puika - skaists, smaidīgs un draudzīgs. Un es aizgāju ar trofeju.
Te ir setliste
Bet šīs ir dažas nospēlētās dziesmas, par kurām es viņiem esmu sevišķi pateicīga:
Make It Real - visvisvisvairākCoast To Coast
Holiday
Kottak Attack/Blackout
Dynamite - skaņa gan tieši šeit nebija pietiekami laba, lai varētu noķert oriģināla draivu, bet kontekstā aizgāja superīgi.
Nu, un, protams, ir dažas, kuras viņi nespēlēja un nekad nespēlē, bet es viņas ļoti mīlu un būtu gribējusi dzirdēt.
Coming Home
Can't Live Without You
Lovedrive
Someone To Touch
Is There Anybody There
PS Pēc koncerta man sāpēja pakausis. Sākumā nevarēju saprast, kāpēc. Tad atcerējos, ka no nepārtrauktas smaidīšanas 3 stundu garumā.
PPS Viņi tiešām prot runāt vāciski, tas nav mīts.
PPPS Mani mīļākie viņu albumi ir ierakstīti ap 1980. Un aizvakar viņi močīja tā, it kā ārā būtu 1980.
Rūdijam un Mainem ir 63. S e š d e s m i t. T r ī s. Couldn't fucking believe it.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru