Nu ko, novembris garām. Divus mēnešus mums bija septembris, un tad pēkšņi 9. datumā viss palika melns, slapjš un drūms. Tajā dienā mēs ar bērnu saplēsāmies veikalā, un es stūrēju mājās pie sirēnas cienīgas bļaušanas, jo bija nolemts - kurš kauc un kaujās, iet no veikala ārā.
Galvenais krustojums bija ciet - policija, apbraukšana un tracis. Melna tumsa un visādas nojautas gaisā - vai tā ugunsdzēsēju mašīna mazgāja no asfalta degvielu vai kaut ko sliktāku. Nākamajā dienā es internetā izlasīju, kas notika tajā krustojumā, un vēl ilgi mana mīļā pilsēta Ogre likās īgna un drūma. Daļēji laikam, jo tajā dienā es jau biju slima.
Un sen es tā nebiju slimojusi. Četras dienas zem segas ar drudzi, nelabumu, koncertu ierakstiem un videoklipiem. Tie pēdējie izraisīja major Till crush. Ej gulēt - tur Tils. Pamosties - klepus un nespēks. Jā, un paralēli darbs.
Laiks joprojām nepatīkams, bet it kā skaidrojas. Jāsāk pārģērbties un biežāk iet ārā. Decembris.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru