Ko jūs darat runājot pa telefonu? Šodien runāju un procesā sapratu, ka aizskrēju uz tālāko istabu, tad atnācu līdz guļamistabai, tad atkal uz tālāko, tad pamīņājos virtuvē, tad atkal uz tālāko, tad uz guļamistabu, izbāzos dārzā un atkal caur halli uz guļamistabu - te es piefiksēju, ka gandrīz vai skrienu. Sviests, teicu es. Apsēdos krēslā un uzsāku vēl vienu sarunu. Apsolīju sev, ka šoreiz viss - sēdēšu kā piesieta. Es to varu! Protams, attapos es tālākajā istabā. Kā tas notiek, es pat nesaprotu.
Nu ko, mums ir internets, es sāku meklēt, vai visi tā dara. Šī te aptauja 'ko jūs darat, runājot pa telefonu' uztaisīja manu dienu. Varianti:
- Es riņķoju pa istabu. Kad beidzu runāt, galva ir noreibusi, bet atmest nesanāk.
- Zīmēju (visbiezāk uz stenderēm), vienreiz pļāpājot esmu apzīmējusi visu spilvendrānu.
- Es staigāju virtuvē pa linolejas kvadrātiņiem, kas ir izklāti L burta formā.
- Riņķoju pa istabu, bet kad beidzu runāt, mani šūpo un galva reibst. Vissviestainākais ir tas, ka es neievēroju, ka riņķoju, kamēr runāju pa telefonu. (izplatīta slimība)
- Parasti staigāju no viena dzīvokļa gala uz otru, varu pat sāk skriet. Patīk ēst un runāt. Dažreiz ielieku kaut ko mutē un staigāju, kamēr gremoju. Tad nākamo kumosu.
- Parasti staigāju riņķiem un ķeros pie visa, kas gadās acu priekšā un pārlieku citā vietā. Pēc tam ilgi meklēju to, ko esmu pārlikusi.
- Skatos pa logu un mīcu aizkarus ar rokām.
- Parasti sēžu uz lodžijas, bet tur linolejs izklāts. Es uz tā linoleja parasti izgriežu kaut ko ar nazi. Pēdējoreiz izgriezu veselu akvāriju ar zivtiņām un kuģīti.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru