Paldies, ...

Vakar atkal man lika sacepties par mistisko nelaipnību Latvijā. Es jau kaut kad par to rakstīju, ne? Bet man nav slinkums atkārtot.

1. Man, personīgi MAN neviens nešķiet nelaipns. Vēl mazāk man vietējā tauta šķiet nelaipna masveidā. Jo individuālos gadījumos es nelaipnību labi saprotu, kam negadās slikta diena. Bet kopumā - nē, Latvijā cilvēki nav nelaipni un nepieklājīgi.

2. Gan pastāv iespēja, ka to, ko citi sauc par laipnību, es saucu par uzbāzību. Un pieklājību par vēlmi man kaut ko iesmērēt. Jo visa cepšanās sākās no vienas meitenes izteikuma par lv nelaipnību. Tomēr, tas ir meituks, kas savulaik fanoja par to, ka kaut kur dienvidos restorāna saimnieks viņus sagaidījis ar sajūsmas kliedzieniem. Es toreiz až noskurinājos riebumā.

3. Tā ir liela laime katrā 'aha' mācēt sadzirdēt 'paldies' un katrā 'vai' - 'piedodiet'. Jo tā tas ikdienā ir domāts, un formai šeit nav nozīmes. Nesaprati - pats vainīgs. Galu galā, angliski forma parasti tiek ieturēta pareizā, bet reti kurā valodā var tik smuki pateikt "I am so sorry", un tas skaidri liek saprast, ka tu pat attāli neesi sorry. 

4. Duāls mani, kā parasti, atbalstīja savā garā: laganovskism @elizabeth_neimi pamēģini ieiet veikalā ar tekstu: eu tu, ****, ****** šurp, man te ***** paiku vajag, saprati, ***** tu ar kājām?

Vo, man dažkārt ir aizdomas, ka tie, kam rimi kasiere šķiet nelaipna, gaida no viņas svētību, blenžot pretī ar trulu purnu. Nē, viņai nav tev jāsmaida, tāpēc, ka viņai maksā par "darbiņu ar cilvēciņiem". Un pats tu esi muļķis, ja apkalpojošā personāla eļļaino laipnību kūrortos noturi par patiesu simpātiju pret sevi. Jūs, tie, kuriem visi šķiet nelaipni, jūs pasmaidat vai pamājat vai kaut kā vēl izrādat pateicību autobraucējiem, kas palaiž jūs uz gājēju pārējas, a? Jā, cilvēkiem jāsanem paldies arī tad, kad viņš pilda savus pienākumus, nevis tikai tad, kad viņš ir par to samaksājis.

5. Jā, bet pēc tam duāls nonāca pretrunā ar pašu sevi, un mums izvērtās lieliska diskusija.

MARCIS:     Es regulāri pārsteidzu kontroli sabtransportā ar savu "lūdzu" un "paldies".
Liz:            bet tu atkal pats ar sevi pretrunā. 
Liz:            Es nekādi nespēju sataustīt tavas loģikas gājienu. Tu it kā tikko piekriti man, bet tagad saki, ka kontroli pārsteidz.
MARCIS:    nu, kur tur pretruna?
Liz:           man neliekas, ka es kādu pārsteidzu ar paldies
Liz:           ja tu saki, ka tu pārsteidz, tu ar to apliecini, ka šeit nav pieņemts teikt paldies un lūdzu
Liz:           bet es taču uz ielām dzirdu, ka tas tā nav!
MARCIS:    nav jau arī pieņemts, jo tas tiek uztverts kā represīvs orgāns un kā pret tādu arī atnesas (kā man patīk šis vārds)
Liz:           o_O
Liz:           neko nesapratu
MARCIS:    varbūt man tāda nobojāta uztvere, bet kad iekāpj kontole, tad es redzu pārsvarā tikai divu veidu emocijas: atkal tie sukas iekāpa, ko man viņiem pateikt, kāpēc biļetes nav un atkal tie sukas iekāpa, es tā jau kavēju
Liz:           nē, nu tu mani atvaino, es arī tā domāju, es arī domāju, ka tie sukas visu laiku labo ceļu un ber smiltis uz ielām bet tas neatceļ paldies, jo sukas ir sukas, bet paldies ir paldies
Liz:           tas, ka es domāju, ka viņi ir sukas, nenozīmē, ka es no tīras sirds neteikšu paldies, bet no tā, ka es patiesi teikšu paldies, es nebeigšu domāt, ka viņi ir sukas
MARCIS:    par tiem uz ielām es arī tā domāju, bet ja viņi ir aiztaisījuši visu ielu un pabīda savu traktoru, lai es varu izbraukt, es viņam kaut ar roku pamāšu par paldies
MARCIS:    nu jā
MARCIS:    raksta te kāds ātrāk par mani
Liz:           un tu, suka, traucē man strādāt
Liz:           paldies
MARCIS:    lūdzu

No šejienes.