Tomboy ir tā meitene, kuras spēles spēlē puiši. Nu, un pati viņa labprāt spēlē viņu spēlēs. Līdzvērtība, jautrība, kustība un nesadomātība. Kopā jūs izsmējat savus vienpadsmitgadīgos vienaudžus skinny džinsos, kas klausās mūziku, kas pašiem nemaz nepatīk un vienpadsmitgadīgās vienaudzes, kas krāso lūpas, smaržojas un cauriem vakariem čupojas ar saviem ultrasvarīgiem noslēpumiem. Tu esi laimīgākā meitene pasaulē, jo tev noslēpumu nav, un pasaulei nav noslēpumu no tevis, un tavi rotaļu biedri ir bez prāta tevī iemīlējušies, to arī Lindgrena apstiprina. Pati gan tu vēl to īsti nesaproti.
Kārtējo vakaru jūs pavadat dauzoties pagalmā, sēžot džinsu galiem un kedām putekļos, briest kārtējā rotaļa, un tu kā parasti nostādi noteikumus. Un te pēkšņi... garām iet viņa: pusgarās zeķītes-sarkanās lūpiņas-"pēc kā es izskatos? muļķīši, es izskatos pēc zvaigznes, žurnālus vajag lasīt!"... Ooooo, jūs abi sagatavojaties jautrībai. Sāns pie sāna tu un tavs rotaļubiedrs sākat ierasto zvaigznes ķircināšanu... bet pēc brīža tu saproti, ka viņš vairs nav tavā pusē. "Bet smuki,"- ...nē, to tiešām teica viņš? Un tad vēl sliktāk: "Viņa spēlēs ar mums, labi?" Nodevējs. Tu nomurmini kaut ko mazsakarīgu par to, ka matemātika vēl nav izrēķināta, ka tev jāiet un aizlasies. Neviens neievēro tavu pārakmeņojušos seju un satumsušās acis.
Pavadi vakaru neredzamā agonijā, slaukot asaras, kas ik pa laikam satek mutes kaktiņā, jūtoties lieka un neglīta. Lādē to, ka tavas pusgarās zeķes slēpj netīrie džinsu gali, to, ka proti sasmīdināt puikas, to, ka neesi samelojusi un matemātiku rēķini labprāt un veikli, bet visvairāk to, ka neesi atļāvusi nogriezt sev poniju. Ai, cik smalki tagad varētu uzpūst sarkanās lūpiņas no tā apakšas! Šajā brīdī tu neapzinies savu pārākumu pār sarkanajām zeķītēm un pusgarajām lūpiņām, bet tavai agonijai tomēr ir robeža. Jo pat rotaļu biedru uzmanības dēļ tu neesi gatava katru ierakstu savā blogā beigt ar šķebinoši-vulgāru 'Kisses!'
2 komentāri:
Mja, pazīstami. Galvenais, ka ar gadiem kļūst tikai sliktāk, respektīvi, ir ļoti garš posms, kurā bantīšlūpiņas tiek vērtētas augstāk, nekā smadzenes - ja to izdodas pārdzīvot, tad atkal viss nostājas savās vietās.
Jā??? Un man kā reiz likās, ka ar gadiem gan puikas paliek saprātīgāki, gan pati bantīšlūpiņām velti mazāk uzmanības tikai tāpēc, ka tas nav aktuāli, nevis tāpēc, ka neproti kā tas ir 11 gados.
Ierakstīt komentāru