Godavārds, aizejiet uz kosmoforumu un pajautājiet vāverēm, kas ir klasiska. Uzzināsiet - smailpapēžu kurpes, svārki-zīmulis (nav ne jausmas, kā to sauc latviešu vāveres), balta blūze... nē, nu jā. Bet bija tur arī cilvēks, kas centās pierādīt, ka ir arī citi klasikas veidi, un, lūk viņa kā reiz nēsā tikai klasiku - džinsus, ādu, dabīgos materiālus, smagus zābakus un krāsas, kas nemetas acīs. Ainēnukojūs! "Tas tev tāds rokeru stils!"- atbildēja vāveres.
Es arī gribu pacitēt šo to par klasiku apģērbā. "Я хочу, чтобы мне было тепло, и наряд не вызывал подозрений. Осторожно иду между полок, глаза привыкают к темноте. Начинаю со штанов. Черные "левисы". Выбираю темно-синюю фланелевую рубашку, тяжелое шерстяное пальто с двойной подкладкой, тяжелые перчатки для скалолазания и шапку с ушами. В обувном отделе с огромным удовлетворением нахожу "док-мартенс"... Я готов к действию." Klasika.
Viens amerikāņu jurists neko nenojaušot stāstīja par meiteni, kas strādāja bibliotekā (lielajās brillēs un ar šlipsi), pavirši pieminot "paša šlipsi". Vienā joku anketā bija jautājums "kādas bikses jums šobrīd ir mugurā", kur viņa atbilde bija "tumši zilas kostīmbikses". Arī klasika.
Tas, kas ir nepieciešamība - ir klasiski. Un seksīgi. Jā, ja tu esi prokurors, bikses no kostīma un šlipse ir klasika un staigājošs sekss. Ja tu esi meitene, nav svarīgi, kur tu strādā - šlipse ir ponti. Ja tu klaiņo pa ielām tā vietā, lai sēdētu birojā, martensi ir klasika, bet kostīms - ponti. Un cik seksīgi izskatās mans vīrs netīrā kombinezonā, you have no idea! Godīgi sakot, štukoju teikumu, kur svārki-zīmulis būtu klasika, bet viņi visur sanāk vieni-vienīgi ponti. Tie ir pārspīlēti un neērti. Un ponti ir neērta pārspīlēšana. Kā bomzīga paskata plostojošs dzērājs autobusā apsēžas un ar pontu uzmet vienu kāju pāri otrai. Ponti. Autobusā tā sēdēt ir neērti un pretdabiski, tāpēc uzreiz rodas asociācijas ar dzeruma bravūrību, sarkanu lūpkrāsu uz mutes ar iztrūkstošiem zobiem un mēnešiem ilgi nemazgāto matu seksīgo purināšanu.
Un jā, ja kāds palaida garām - pētot modes tendences, man rodas pamatotas aizdomas par to, ka mode ir sinonims vārdiem antisekss, pilsētas trakie un kopējas nebeidzams wtf.
Es arī gribu pacitēt šo to par klasiku apģērbā. "Я хочу, чтобы мне было тепло, и наряд не вызывал подозрений. Осторожно иду между полок, глаза привыкают к темноте. Начинаю со штанов. Черные "левисы". Выбираю темно-синюю фланелевую рубашку, тяжелое шерстяное пальто с двойной подкладкой, тяжелые перчатки для скалолазания и шапку с ушами. В обувном отделе с огромным удовлетворением нахожу "док-мартенс"... Я готов к действию." Klasika.
Viens amerikāņu jurists neko nenojaušot stāstīja par meiteni, kas strādāja bibliotekā (lielajās brillēs un ar šlipsi), pavirši pieminot "paša šlipsi". Vienā joku anketā bija jautājums "kādas bikses jums šobrīd ir mugurā", kur viņa atbilde bija "tumši zilas kostīmbikses". Arī klasika.
Tas, kas ir nepieciešamība - ir klasiski. Un seksīgi. Jā, ja tu esi prokurors, bikses no kostīma un šlipse ir klasika un staigājošs sekss. Ja tu esi meitene, nav svarīgi, kur tu strādā - šlipse ir ponti. Ja tu klaiņo pa ielām tā vietā, lai sēdētu birojā, martensi ir klasika, bet kostīms - ponti. Un cik seksīgi izskatās mans vīrs netīrā kombinezonā, you have no idea! Godīgi sakot, štukoju teikumu, kur svārki-zīmulis būtu klasika, bet viņi visur sanāk vieni-vienīgi ponti. Tie ir pārspīlēti un neērti. Un ponti ir neērta pārspīlēšana. Kā bomzīga paskata plostojošs dzērājs autobusā apsēžas un ar pontu uzmet vienu kāju pāri otrai. Ponti. Autobusā tā sēdēt ir neērti un pretdabiski, tāpēc uzreiz rodas asociācijas ar dzeruma bravūrību, sarkanu lūpkrāsu uz mutes ar iztrūkstošiem zobiem un mēnešiem ilgi nemazgāto matu seksīgo purināšanu.
Un jā, ja kāds palaida garām - pētot modes tendences, man rodas pamatotas aizdomas par to, ka mode ir sinonims vārdiem antisekss, pilsētas trakie un kopējas nebeidzams wtf.
Un šis te salikums ir klasikas klasika.
Bildes no Whimsical Agnesiga un Cosmo.ru
22 komentāri:
Tā kā nemāku lasīt krieviski, iespējams, ka atkārtošos. Manuprāt, klasika ir viss tas, kas izturējis cīņā ar laiku.
ādas jakas ir klasika, džinsu jakas un pašas džinsu bikses, chanel kostīmiņi ir klasika, tāpat kā mazā melnā kleitiņa, milzu melnas saulesbrilles ir klasika, tāpat kā Džona Lenona apaļās spoguļbrillītes, pat pižiki un vaļeņki ir klasika. Arī laiviņkurpes tāpat kā converse tenisčības (čības :D ) ir klasika.Oj, varētu saukt un saukt!!! :))
Es negribēju to nolikt no klasiskā :) skatapunkta, ka klasika ir tas, kas ir vietā. Jo tas jau visiem zināms. Bet tā jau sanāk, ka tas, kas nav vēl izturējis pārbaudi ar laiku, parasti ir udrīktēšanās, bet uzdrīkstēšanās reti kur ir vietā.
Gribēju jau sākt komentēt pirmo komentāru, bet aizrijos ar tēju. Nebūs. Nu varbūt bišku.
Pārbaude ar laiku... Tad jau sanāk, ka svaigi dīrāta lāčāda ir visklasiskākais apģērba gabals.
Es pie klasiskās nepieciešamības teiktu, ka tam jābūt arī ērti - ja pludmales klasikā iešļūcenēs da kopējā peldkostīmā aizbrauc uz mežu pie odiem un nātrēm, tad tas ir smieklīgi, neērti un klasiska tā paša paraugs. Man pašam reizēm sanāk nokļūt vietās, kur ērtāk būtu citā apģērbā, tāpēc es zinu. :))
Atkal pārspīlē, hiperbolu tu mans meistars? Lāčādu nomainīja tiklīdz radās iespēja, tā kā tā ne reizi neizturēja pārbaudi ar laiku. Nu, ja neskaita kažoku, kurš, nevar noliegt, to ir izturējis.
Nē, nevaru klusēt, neesmu uz to parakstījusies. Chanel kostīmiņš padara jebkuru sievieti trisreiz vecāku, piecreiz sausāku un 80reizes garlaicīgāku, nekā viņa varbūt patiesībā ir. To pašu dara mazā melnā kleitiņa. To pašu dara jebkas, ko uzģērbj mugurā ar postulātu "tā ir klasika, tam ir jābūt katras sievietes garderobē, āmen!". To dara kopējā trula sekošana standartiem un nebeidzamā garlaicība. Un klasiska nav sekošana standartiem, tā ir izpratne par to, kas ir ērts un kas ir vietā. Un nevis pēc tā, kas kādā grāmatā vai modes žurnālā rakstīts, bet pēc tā, ko cilvēks ir prātā beidzot piedzemdējis, mācoties uz paša tieksmēm un kļūdām. Tad tas izskatās klasiski. Dažreiz. Un negarlaicīgi.
Остапа понесло. Un tas, ko dara mūsu modes blogeri ir sarkanās lupatas vicināšana vai miseņu dedzināšana uz ielas. Ooooo, es esmu tik negarlaicīga, es uzvilku visu, kas man ir skapī, reizē. Arī garlaicīgi, jo tur es arī neredzu nekādu sistēmu, tikai maksimālismu, kuru normāli cilvēki izdzīvo pusaudžu vecumā, bet dažiem iesit galvā pie 30.
Varbūt manī ir par daudz cosmo vāveres sindroma, kaut gan - nē, jūs jau begās aizķērāt tikai to, kas nepatīk - bet tas jau tik īss sarakstiņš, piemēri.
Bet par modes blogiem man top ieraksts, kaut kad būs, jo šodien tos skatoties smējāmies līdz gaužām asarām un krampjiem vederā. Parakstots zem Taviem vārdiem - mode ir sinonīms vārdiem antisekss.
Es zināju, ka tu izmantosi brīdi, kad esmu aizrijies.
Principā tas, ka kaut kas ir klasika, automātiski nonozīmē, ka tas ir arī jānēsā - pilni muzeji ar klasiskām vērtībām, bet neesmu uz ielas redzējis nevienu staigājam kopā ar svēto vakarēdienu komplektā ar sienu.
Ir zināms, pie tam pat pēdējās žogvāveres par to ir informētas, ka cilvēki nav vienādi - dažāds kājas izmērs, krūšu diametrs, galvaskausa blīvums tur, tāpēc veikalos var iepirkt dažāda izmēra apavus da apģērbus. Bet kāpēc katra žogvāvere iedomājas, ka klasiskā melnā lupatiņa, milzu saulenes vai kaut kādas tur kedas piestāv un izskatās uz visām vienādi labi? M? Matu taisnošana un balināšana pie vainas?
Ne jau žogvāveres pašas to izdomā! žogvāverēm to pasaka priekšā mediji, modes speciālisti un drēbīšu ražotāji :) Un konkrēti šī žogvāvere (proti, es), saucu piemērus un katram jau jāizvēles, kas no tā visa ir viņam - džinsi ar laiviņām vai melnā kelitņa ar kedām un ādas jaku.
Ar to jau viss sākas, ka ne pašas izdomā, diemžēl cilvēce attīstījās ne jau pateicoties medijiem, modes speciālistiem un drēbīšu ražotājiem. Beigsies arī ne jau pateicoties viņiem.
P.S. Un vispār Harelsona varonim no "Natural Born Killers" tās apaļās brillītes izskatījās kudi labāk kā krietnajam Džonam.
Bet ar kaut ko vienmēr ir jāsāk, lai nonāktu pie sava - unikālā stila/tēla. Un labi ja sāk ar kaut ko klasisku nekā ar ultra modernu!
Labi, ja sāk 15 gados, nevis 30. No tā jau iznāk visas pretrunas modes un stila jautājumos, ka vienam dvēselē ir 14 gadi un galvā iedeva vēlme izcelties, citam - 23 un dominē kārtīgā jaunkundze uz smailajiem papēžiem mazajā melnajā kleitiņā un sevi kā Odriju iedomās. Vēl kādam ir 40 un liekas, ka jāsāk censties izskatīties jaunam. Ļabi, kad tas viss notiek savā laikā. Vēl labāk, protams, ir ja cilvēks ir kāds viņš ir visu laiku, neietekmējoties no apkārtējiem, bet tā vispār ir reta dāvana.
Holywar on.
Bet ar kaut ko vienmēr ir jāsāk, lai nonāktu pie sava - unikālā stila/tēla. Un labi ja sāk ar kaut ko klasisku nekā ar ultra modernu!
BTW, sākot sava stila uztaustīšanu tīņa gados ir normāli sākt ar moderno. Tās, kurām mamma labi ir iestāstījusi, ka "labas meitenes tā nedara un neģērbjas" un kuras tāpēc sāk ar klasiku, parasti nekur tālu arī netiek. Vai arī 30 gados pamet visu, uzģērbj segu, nokrāso sarkanus matus un pasludina sevi par zeķu dizaineri, aha.
Ai, nu kāpēc jūs vispārinat. Ja reiz kaut kā sāk, tad tā arī beidz. Es savos 26 joprojām sevi meklēju - esmu staigājusi gan platās biksēs un milzīgos kreklos, gan melniem matiem un klausījusies Nirvanu, esmu ģērbusies tikai rozā un arī tikai klasiskos kostīmiņos. Apģērbs taču mainās līdz ar cilvēka dzīvesveidu, ritmu un ieņemamo amatu. Piemēram, šobrīd, es vairs nepieturies pie kaut kā viena. No rīta varu iet uz darbu kostīmā, vakarā sēdēt boyfrienda biksēs uz dīvāna un beigās aiziet uz klubiņu bārbijas kleitiņā (piemērs, piemērs, piemērs). Bet man vienmēr būs skapī melns mētelis (atļaušos teikt - klasisks), melni svārki, laiviņas un blūzes, vestītes un kāda melna kleitiņa. Tāpat ir simtiem zaķu, kas sāk savu stiliņu ar baltu blūzi un melniem, gofrētiem svārciņiem, tad noraujas un izbauda kaut ko citu, vēlāk atgriežas pie kaut kā komerciāla vai izdomā kaut ko savu. Nevajag visu norakstīt. Arī tās, kas tagad balina un taisno matus, šķiet pilnīgi nesaprotamas, vēlāk var mainīties pa visiem 180 (dažādu apstākļu ietekmē) un kļūt par jūsu dvēseles radiniecēm. Tāpēc nevajag tik kritiski un tik kategoriski :) Priecīgas Lieldienas.
Une, tu esi ļoti pareiza un līdzena, ar tevi ir garlaicīgi strīdēties. Nav aiz kā aizķerties, nav ko iznest. Nav procesa un nav rezultāta.
Mans, un atļaušos pateikt arī par Mārci, mērķis nav norakstīt vai aprunāt cilvēkus, mēs runājam par parādību. Un man ir neinteresanti katru reizi nonakt pie secinājuma 2+2=4 un zeme griežas ap sauli, es to zinu jau no pamatskolas.
Draudziņ, ja Tu savā blogā liec bildes, ko pats neesi uzņēmis, tad ir jāliek atsauce uz autoru vai vismaz vietu, no kurienes tās ņemtas.
Ar cieņu,
Inga Kundziņa
3 šajā rakstā bez saskaņošanas izmantoto bilžu autore
Uzklikšķinot uz bildes, Jūs redzat, no kurienes tās ņemtas. Pieliksim arī Jūsu uzvārdu, tā nav problēma. Bet familiaritāti gan paturiet pie sevis.
ok, draudziņ ;)
i.k.
Ingucīt, beidz tutināt, te nav tava dzimtā miesta vienīgā apgaismotā kāpņu telpa. Un ja negribi, lai tavas fotogrāfijas izmanto, tad neliec internetā. Vai uzliec ūdenszīmi (ja roķeļītes atļauj). Vai ieskrienies pret sienu, varbūt palīdzēs.
"Watson, what have you done?" :D
You have the grand gift of silence, Watson. :))
Sasodīts, man pat nav, par ko te pastrīdēties!!! :D
Tomēr te:
Открытое письмо.
Уважаемые кутюрье, дизайнеры и все, имеющие отношение к моде!
Очень прошу, сделайте так, чтобы в этом, следующем и дальнейших сезонах
было модно ходить в носках разного цвета, размера и фасона.
Ierakstīt komentāru