Ar ko sāk cilvēks, kas pusotru gadu neko nav rakstījis? Pareizi, ar laikapstākļiem. Jo manā dzīvē īpaši nekas nemainās, mainās tikai laika prognoze.
Tad jā, ir 2. jūnijs, +15, vēss vējš, viss zaļš un saule spīd kā nenormāla. Čupa cilvēku soc. tīklos purpina "kur vasara?" "kāpēc jūnijā auksti?" un liek apsirmojušos mīmus par latviešu vasaru vilnas cepurē un gumijniekos. Mani sen vairs neizbrīna, ka vairums cilvēku skolas laikā par fiziku, ķīmiju un bioloģiju nav dzirdējuši, bet tagad redzu, ka arī ģeogrāfija gājusi secen. Varbūt, kāds ir dzirdējis vārdu salikumu "mērenā josla"? Tad kāpēc mēs gaidām tropu joslai raksturīgo laiku mērenajā joslā? Starp citu, tur, tropu joslā dzīvo jūsu atpalikušā gara brāļi, kam visu laiku liekas, ka saule pārāk spīdīga.
Turklāt, es pat nezinu... Kamēr dažs klapēja ar ausīm, personīgi man vasara iet jau veselu mēnesi. Es uz šo brīdi paspēju:
1. nosauļoties,
2. gandrīz nosvilināt vecāko bērnu (neesmu vainīga),
3. izpeldināt jaunāko bērnu vannā uz sakarsušā dārza bruģa,
4. palēkāt uz batuta,
5. pastaigāt iešļūcenēs,
6. atēsties auksto zupu un saldēto jogurtu,
7. piebremzēt skriešanu un no baseina braukt nežāvētiem matiem, jo karsti,
8. pavisam atiet no ziemas skarbuma un pavasara pelēcības.
Ko darījāt jūs, kas nav apmierināti ar tekošo vasaru, un kur ir jūsu visu suminātais carpe diem? Pasteidzieties, citādi viņa jums nepaspēs sākties.
 |
| Come on, summer, we really need to undo this winter! |
PS Yes, I'm fucking back.
1 komentārs:
Ierakstīt komentāru