27. 04
Biķernieku pusmaratons un citi zvēri
500 m skrējiens bērnam
Vīram pusmaratons kopā ar tempa turētājiem 1:50, un rezultāts 1:49.13
Un man - ātrākais piecītis manā mūžā (līdz šim neizdevās paskriet zem 33-34 minūtēm)
Īpaši patīkami, jāsaka, nebija - silts, saulains laiciņš, viss kā man patīk, bue.
Un trasi es īpaši neizpētīju pirms starta. Tā uzmetu aci, piefiksēju ezeru un saklausījos, ka būs trīs oioioi kādi kalniņi.
Sākumā bija ļoti viegli, labi un patīkami, skrēju palēkdamās, duāls gribēja parādīt, ar kādu ātrumu skrienam, bet es neklausījos (un pareizi darīju, labi, ka nezināju). Kad skrējām gar ezeru pa pirmo krastu, es atcerējos to ezeriņu kartē un padomāju - o, apskriesim apkārt, un turpat jau finišs netālu (nu jā, kas tad var būt tālu, skrienot 5km). Apskrējām ezeru un to mazo burbuli, aiz viņa bija ūdens punkts, kuru es noignorēju (jo atcerējos baumas, ka ūdens punkts būs tuvu pie finiša), tad bija kalniņi (tie jau nu točno ir pie finiša!!!!). Pirmie divi vēl nekas, bet trešais kalniņš ar pagriezienu tiešām mazs nelikās, tur man pat gribējās pāriet uz soli, bet likās aizvainojoši nenoskriet piecīti, turklāt, finišs jau tepat! jau pēdējās 15 minūtes kā tepat... Un te es ieraudzīju mašīnas - o, tas nu noteikti ir finišs un noparkotās dalībnieku mašīnas... Bļin, nē, tās ir mašīnas, kas brauc pa ielu! Te es atmetu cerību ieraudzīt finišu pavisam, un negaidīti viņš bija manā priekšā, kādu 100 metru attālumā, pat soli nepaspēju pielikt.
Arēna Rīga, es jūs nedzirdu!!!!
Man šķiet, ka tas skūtais džeks, kas brīnās man aizmugurē, ir tas pats, kas bildē ar dzīvniekiem labajā pusē runā pa telefonu, bet varētu būt nostājies man blakus, simetrijai.
29.42.
Un nav brīnums, ka tiešām rezultāts bija zem pusstundas, jo kad skrienu lēni, es tā nemokos vis - skrienu sev un skrienu, dziesmas dziedādama un pat nedomāju kājām iet, godavārds! Visu pamest gribas tikai tad, kad ļoti jāpiepūlas. Bet atkal, ja grib dabūt kaut ko, kas tev nekad nav bijis, tad būs jādara kaut ko, ko nekad neesi darījis.
29.42.
Un nav brīnums, ka tiešām rezultāts bija zem pusstundas, jo kad skrienu lēni, es tā nemokos vis - skrienu sev un skrienu, dziesmas dziedādama un pat nedomāju kājām iet, godavārds! Visu pamest gribas tikai tad, kad ļoti jāpiepūlas. Bet atkal, ja grib dabūt kaut ko, kas tev nekad nav bijis, tad būs jādara kaut ko, ko nekad neesi darījis.
Un tā, grupā 37. no 137 un kopvērtējumā 196. no 423.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru