Visi tā ņemas, tā apņemas kaut ko gada sākumā, ka man arī sagribējās. Es gan domāju, ka tās visas apņemšanās liek dzīties pēc mērķa tā, ka aizmirsti par procesu un par līdzekļiem, un vispār traucē dzīvot, nevis izpildīt piecgadi. Bet nu šo to var un vajag.
- vakariņās ēst tikai griķus un dārzeņus (citādi, vienmēr sanāk pārēsties uz nakti, un pašai tas nepatīk)
- regulāri tīrīt truša būdu (viņš gan sen nedzīvo krātiņā, jo jaunākais kaķis viņu tur tramda, bet tas, par ko tā būda pārvērtās pēdējā laikā, ir vienkārši apkaunojums un riebums)
- kaut mazliet tikt galā ar saviem parādiem un komunālajiem maksājumiem (un tad ieslēdzās 'dzīvot, nevis izpildīt piecgadi' - kāds koncerts, ceļojums uz kaimiņvalstīm, divi rogainingi vienā mēnesī, un galu galā atkal finansu katastrofa)
- neslinkot jogot un staipīties (es zinu, ka salīdzinot ar savu vīru un daudziem citiem es esmu tas jogs, kurš pīpē, aizmetis kājas aiz kakla, bet brīžiem jūtos stīva kā krūmiņš)
- ai, nu es nezinu, ar visu pārējo es esmu apmierināta.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru