Lietus lija, lija un lija. Man ļoti patīk arī šāds laiks vasarā, tas viņu padara mazāk vienmuļu, jo arī no +25 var nogurt, ja tas tā ir vairākus mēnešus pēc kārtas. Vēl man patīk, ka zāle tad aug ātri un stāv nepļauta. Gara, mīksta, trekna zāle, daudz ēdiena zaķim un ābeļu zari pilni ar āboliem pieliekušies līdz zemei. Citādi, man nepatīk kad vīrs noskuj zāli un arī kad pats atnāk no friziera.
Un lietus lija, lija un lija.
Un lika man domāt par tādām lietām:
Kaut kā tādi melni zābaki man izbeidzās, soma arī drīz izbeigsies, un vēl apnika ložņāt visu laiku uz kabatu un meklēt telefonu, lai ieraudzītu, cik pulkstens. Un tūlīt duāls par pēdējo sāks ņirgāties un dot nebeidzamus padomus, bet labāk nedod. Man kaut kā pēdējā laikā jau par daudz to padomu bijis.
Un vēl vajag padomāt par friziera un Šturma apmeklējumu un vēl par dažām mazliet globālākām lietām.



3 komentāri:
Vot ņifiga nedošu padomus, sacerējusies te, ja vajadzēs, tad pati pajautāsi. Un par zābakiem arī nebūs padomu.
A, un vēl man sagribējās pulksteni. Un zābakus. :D
Es nebiju domājusi padomus par izvēli, ar izvēli man nav problēmu. Bet hvz, par ko tu tur vienmēr dod padomus. Un tu liecies mierā, tev ir gan zābaki, gan pulksteņi, man gan nav neviena.
Ierakstīt komentāru