Domāju, ir pienācis laiks parunāt par apģērbu. Emm.
Sāksim, varbūt, ar to, ka pirms dažiem gadiem es nonācu pie sartoriālās krīzes, citēju: "Bet es jau divus gadus nevaru atzīt, ka nekur es nelikšos no smilšu kastes un vispār pārsvarā dzīvoju mājās, tāpēc varbūt vajadzētu nopirkt normāla izmēra, SAVAS bikses sava dibena izmērā un izskatītites sakarīgi, nevis ķēmoties ar sazin kādām lupatām, jo, redz, tādam niekam nav ko naudu tērēt. Un tas nieks, pēc visa izskatās, ir mana dzīve permanenti."
Pilnībā par krīzi var izlasīt šeit.
Tātad, mana pirmā problēma bija tāda, ka es no rīdzinieces, kas strādā mājās, bet dažreiz iziet ārā iedzert kafiju, pastaigāties ar kavalieri vai uz deju nodarbību, pārvērtos par praktiski laucinieci. Lai to atzītu un tam pielāgotos mana vajadzēja trīs gadus. Sākumā es cerēju, ka tas pāries, un centos izbraukt uz esošo drēbju rēķina. Bet tā kā smukajos svārkos uz smilškasti neiesi, turklāt, dubļi pie mājas līdz celim, tad es izlīdzējos ar ko pagadās - ar vīra drēbēm un ar gadījuma apģērba gabaliem, ko daudzmaz var vilkt laukos. Tas ir, mēģināju noliegt savu esošo dzīvesveidu pašā saknē.
Praktiski, no nepilsētas apaviem man bija gumijnieki (kas ir ļoti neērti) un botas (kas nav staigāšanas apavi). Arī ziemas apģērbs man bija visai nepārdomāts. Man bija garš mētelis (nepraktiski), ādas mētelis līdz celim (auksti) un gaišs plikādas puskažociņš (ne ar ko negāja kopā). Tā arī radās situācijas, kur es esmu melnās skinny velvetenēs, kas knapi iet ciet, pelēkzilajās botās un plikādas puskažociņā. Raudāt gribas, atceroties.
Mana otrā problēma bija tāda, kāda, izrādās, ir daudzām. Cilvēku galvās dalījums ir strikts. Ir elegantais: zīmuļsvārki, blūzītes, kleitas, platās bikses un augspapēžu kurpes, kažoks un mētelis. Un ir sportiskais: botas, t-krekls, džinsi un dūnu jaka. Ja es neeju uz biroju, tad viss - baltās botas kājās un gaišzili šauri džinsi pie viņiem. Bulšits, es jums teikšu! Nākamajā ierakstā es jums parādīšu, kas vēl ir piedāvājumā.
Bet sākumā nodefinēsim, kas es esmu, jo, lai sameklētu atbilstošas drēbes, ir jāsaprot, kam tām jāatbilst.
1. Es dzīvoju mazpilsētas nomalē. Centrā viss smuki un gludi, pie mājas - grants ceļi, kur no oktobra līdz aprīlim ir brūni dubļi vietām līdz potītei.
2. Pārvietojos es pārsvarā kājām. Ikdienā tas nozīmē, ka uz dārziņu es braucu ar mašīnu, atpakaļ nāku kājām, vakarā uz centru eju kājām un atpakaļ ar mašīnu. Dienā saskrien ar 6-7 kilometriem staigāšanas.
3. Strādāju es mājās, tātad biroja apģērbs man nepieciešams nav.
4. Ikdienā apmeklēju pirmsskolas izglītības iestādes, veikalus, baseinu, pastaigājos.
5. Reizi nedēļā-divās es izbraucu uz Rīgu, kur, atskaitot specifiskus pasākumus (sporta un deju), es daru to pašu: pastaigājos nekurienes vidū.
6. Man ir gadrīz gandrīz 33 gadi, maskējamo auguma nepilnību nav.
7. Un, pats galvenais, kā es pati gribu sevi definēt: dabiska puiciska meitene, kas pārvietojas rikšus, patīk piedzīvojumi, pastaigas, mežs un rokmūzika. Komforts vispārpieņemtā nozīmē, manuprāt, ir pārvērtēts, un 33 es uzskatu par agro jaunību (kamon, Magnētā es vēl ietilpstu grupā 21!).
8. Krāsutips un ārienes tips ir pēc linkiem (ja kas, rudens, outdoor).
Apakšā var apskatīt bildes, kas ļoti labi raksturo manu dzīvesveidu (tas vispār ir ļoti vērtīgi - meklējumos sameklēt vizuālu informāciju).
Bet sākumā nodefinēsim, kas es esmu, jo, lai sameklētu atbilstošas drēbes, ir jāsaprot, kam tām jāatbilst.
1. Es dzīvoju mazpilsētas nomalē. Centrā viss smuki un gludi, pie mājas - grants ceļi, kur no oktobra līdz aprīlim ir brūni dubļi vietām līdz potītei.
2. Pārvietojos es pārsvarā kājām. Ikdienā tas nozīmē, ka uz dārziņu es braucu ar mašīnu, atpakaļ nāku kājām, vakarā uz centru eju kājām un atpakaļ ar mašīnu. Dienā saskrien ar 6-7 kilometriem staigāšanas.
3. Strādāju es mājās, tātad biroja apģērbs man nepieciešams nav.
4. Ikdienā apmeklēju pirmsskolas izglītības iestādes, veikalus, baseinu, pastaigājos.
5. Reizi nedēļā-divās es izbraucu uz Rīgu, kur, atskaitot specifiskus pasākumus (sporta un deju), es daru to pašu: pastaigājos nekurienes vidū.
6. Man ir gadrīz gandrīz 33 gadi, maskējamo auguma nepilnību nav.
7. Un, pats galvenais, kā es pati gribu sevi definēt: dabiska puiciska meitene, kas pārvietojas rikšus, patīk piedzīvojumi, pastaigas, mežs un rokmūzika. Komforts vispārpieņemtā nozīmē, manuprāt, ir pārvērtēts, un 33 es uzskatu par agro jaunību (kamon, Magnētā es vēl ietilpstu grupā 21!).
8. Krāsutips un ārienes tips ir pēc linkiem (ja kas, rudens, outdoor).
Apakšā var apskatīt bildes, kas ļoti labi raksturo manu dzīvesveidu (tas vispār ir ļoti vērtīgi - meklējumos sameklēt vizuālu informāciju).
Bildes no Timberland mājaslapas
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru