6.1.13

Pēc 20 gadiem norvēģu džemperī

Vienu vakaru grozījos un domāju ultrasvarīgas domas - nu par ko gan varētu padomāt pirms gulētiešanas... Kā mēs dzīvosim pēc 20 gadiem? Vai es dzīvošu šajā pašā mājā? Vai man vispār vīrs vēl būs?

Nu, patiesībā sākās tā: bērns negribēja iet gulēt uz savu gultu. Tad es domāju par viņas gultas novietojumu. Tad par topošo bērnistabu un to, cik tālu tā ir no mūsu guļamistabas. Un kurā vecumā bērns ir gatavs gulēt tik tālu no vecākiem. Un kad mums būs vēl bērni, cik minimāla starpība viņiem sanāk. Un cik ilgi bērni dzīvo ar vecākiem. Un cik būs jaunākajam, kad vecākajam būs... cik? Un cik man pašai būs? Un kā mēs dzīvosim pēc 20 gadiem? Vai es dzīvošu šajā pašā mājā? Vai man vispār vīrs vēl būs?

Uz sekundi es sapratu, ka, kā lai nebūtu, bet večukus ballītēs copēt vairs nebūs tik viegli, jo kur viņus vairs ņemt! ...až viegla panika sacēlās. Un tad es atcerējos - sports! Ahaha, ja tu orientējies un slēpo, tad ne 55, ne 65, ne 75 nav vecums. Un tie vīrieši, kas ap to laiku ir palikuši dzīvi un interesējas par vecenēm, notiekti slēpo (citādi, tik ilgi neaizvilksi)! Un vīram būs savs kabinets ar garažu (kur šobrīd ir neapsildamā tumšā garāža un pieliekamais šķūnis) - kā reizi pēc 20 gadiem... Ar atsevišķu ieeju (tas ir jau tagad). O. O!!! Dzīve sāka likties ļoti spoža. Tad es ilgi dalījos savos plānos ar pašu vīru, un viņš palika ļoti apmierināts.

Bet patiesībā mani uztrauc cits jautājums. Kā nēsāt norvēģu džemperi. Man ir tāds smuks -superbiezs, melnbaltā rakstā, bet augšdaļā - oranžas un sarkanas puķītes, speciali, lai man piestāv. Ar metālisku aizdari. Debīlās modes mājaslapas piedāvāja to kombinēt ar plānajiem šifona svārkiem un augspapēžu kurpēm, ar plikām kājām un vispār, vilnas apeņu formā. Vienīgais pareizais komentārs zem tā bija 'vēl var galvu piedurknē iebāzt'. Ilgi lasīju un skatījos bildes, apsmejos visa.


Ko, interesanti, darīt, ja man tuvākais tēls ir šis?

  

Nav komentāru:

LinkWithin

Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...