Šodien, kamēr sēdēju biroja virtuvē, glancētās lapās ieraudzīju testu. Rezultātu iebildēju telefonā, norakstīju, vēlāk ielasīšos, jo... jā.
Viegli padodas, bet maz kas priecē
Tavs princips: "Elbrusā uzkāpt grūti, kāpšu labāk Gaiziņā". Tu baidies zaudēt stingru pamatu zem kājām, tāpēc to, ko no sirds vēlies, vienkārši aizstāj ar to, kas viegli padodas. Tev jāapgūst tās savas enerģijas rezerves, kuras līdz šim neesi izmantojusi.
Uzaicini uz vakariņām septiņus viesus no dažādiem sabiedrības slāņiem. Vakara gaitā katrs, ieskaitot tevi, lai izstāsta noslēpumaināko situāciju, kas ar viņu notikusi. Pārējiem jācenšas to izskaidrot - kā zinātniski, tā ezotēriski. Šo sarunu laikā tava iztēle izies ārpus ierastajiem rāmjiem, bet kritiskais prāts turpinās darboties. Tev nav jānotic brīnumiem, pietiks vienkārši sajust, ka daudz kas iespējams, noņemot blokus starp loģiku un intuīciju, pieaugs tavs enerģētiskais potenciāls. To var atkārtot arī ar citiem viesiem.
PS Man derētu ieraudzīt arī to, ka katra acīs viena situācija izskatās dažādi, un, ja man kaut kas uzmācīgi liekas krāsots tumšajos toņos, tas nenozīmē, ka tā tas arī ir.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru