Visādi negaidīti piemēri.
Mēs zinām šo meiteni sievieti? Pieverot acis uz to, vai mums patīk viņas radošā darbība, paskatieties. Viņas stilazīmes jau ļoti sen ir izbalināti mati, koši sarkana lūpene un melns acu zīmulis (to viņai atļauj krāsutips ziema, un tas ir pavisam cits jautājums). Bet tas ir pilnīgs autdōrs!
Galvas pagrieziens, kura straujumu var nolasīt pat statiskā bildē, soļa platums, gurna brīvā kustība, kas liecina par ātru nepiespiestu gaitu, labās rokas atvēziens... Autdōrs, kā es seit stāvu! Tas, ka viņa ikdienā kāpj uz papēžiem un nomālējas kaut no galvas līdz kājām, to neatceļ. Viņa ideāli izskatītos arī uz putekļaina ceļa, ar savu oriģinālo matu krāsu. Yep, un tie džinsi te der kā uzlieti. Otrā bildē atkal lūdzu - safrizēta, kleitā, noteikti papēžos. Un kas? Skatiens palicis tas pats. Un uzreiz atsauc atmiņā to galvas pagriezienu, rokas atvēzienu un gaitu, kurā prasās rokas iebāzt kabatās. Jo psihofiziskie dotie nāk visi kopā. Cilvēkā no dabas viss ir harmonisks, un viņa mīmika un gaita parasti ir tiešā saistībā ar viņa pēdu formu. Lūk, viņa kustībā.
Un kā viņa to izmanto, ir labākā ilustrācija, ka tas noteikti nav saistīts ar špakteli. Kā viņa bija puika, tā viņa tāds ir arī 40 gados, un tam nav saistības ar matu krāsu, bet ar kopējo noskaņu, kas veidojas ap cilvēku. Ja tu esi autdōrs, kaut apkrāsojies, ja tu to dari pēc savas dvēseles sauciena - Stefani gadījumā pārspīlēti un izklaides pēc - viss būs skaisti. Bet ja tu to dari pēc sabiedrības dvēseles sauciena - ar mērķi izskatīties piedienīgi un eleganti... nu, amatiera mēģinājumi izskatīsies pietiekami nožēlojami, bet cauri profesionāla darbam spīdēs tava patiesā daba.
PS
Tā kā rodas ļoti daudz jautājumu - kā to noteikt un kam tas iedalījums noderīgs...
Nu, iesākumam, jālasa ne tikai manas juceklīgas pārdomas un emociju izpausmes, bet arī oriģināldarbi, kur viss izklāstīts disertācijas līmenī. Te un te (nu, un tur vēl ir turpinājumi). Tulkot to man nav ne atļaujas, ne pagaidām iedvesmas, tāpēc pieejams tikai krieviski. Nu ja, atkal tā pati barjera, ko lai dara.
Un par to, ko darīt... Autore (kura atšķirībā no manis tiešām ir stiliste) saka, ka - ja jums patīk čigānu stils - lai uzvilktu garos svārkus, apsietu lakatu ap galvu un bohēmiskā skatā atvaļinājumā vazātos pa Itāliju, pat ja jūs neesat autdōrs, viņas palīdzība jums nebūs vajadzīga, to viņas vietā izdarīs modes žurnāli. Bet ja jūs nolemsiet tos svārkus, lakatus un vispār bohēmu padarīt par savu stilu pa dzīvi un adekvāti izskatīties - te jau jums būs vajadzīga stilista palīdzība, lai to pielāgotu savam dzīvesstilam un sejas vaibstiem un izvēlētos saskanīgu un atbilstošu garderobi no apakšbiksēm līdz vakatērpam. Īpaši talantīgi cilvēki var strādāt ar sevi paši. Visu mūžu, uz kļūdām.
Un jūs ko domājāt - izlasīsi, noteiksi tipu un būs tev uzreiz laime? Aha, ša.
PS
Tā kā rodas ļoti daudz jautājumu - kā to noteikt un kam tas iedalījums noderīgs...
Nu, iesākumam, jālasa ne tikai manas juceklīgas pārdomas un emociju izpausmes, bet arī oriģināldarbi, kur viss izklāstīts disertācijas līmenī. Te un te (nu, un tur vēl ir turpinājumi). Tulkot to man nav ne atļaujas, ne pagaidām iedvesmas, tāpēc pieejams tikai krieviski. Nu ja, atkal tā pati barjera, ko lai dara.
Un par to, ko darīt... Autore (kura atšķirībā no manis tiešām ir stiliste) saka, ka - ja jums patīk čigānu stils - lai uzvilktu garos svārkus, apsietu lakatu ap galvu un bohēmiskā skatā atvaļinājumā vazātos pa Itāliju, pat ja jūs neesat autdōrs, viņas palīdzība jums nebūs vajadzīga, to viņas vietā izdarīs modes žurnāli. Bet ja jūs nolemsiet tos svārkus, lakatus un vispār bohēmu padarīt par savu stilu pa dzīvi un adekvāti izskatīties - te jau jums būs vajadzīga stilista palīdzība, lai to pielāgotu savam dzīvesstilam un sejas vaibstiem un izvēlētos saskanīgu un atbilstošu garderobi no apakšbiksēm līdz vakatērpam. Īpaši talantīgi cilvēki var strādāt ar sevi paši. Visu mūžu, uz kļūdām.
Un jūs ko domājāt - izlasīsi, noteiksi tipu un būs tev uzreiz laime? Aha, ša.
6 komentāri:
Nez, Latvijā vispār ir kāds stilists, kas cērt lietas šādā līmenī? Publiskajā telpā parādās tikai Gints Bude, kurš dzeltenajā presē apliek normāli ģērbušās sievietes, un "Ievas pārvērtību" cacas, kas vairāk par sievietes aizsūtīšanu pie friziera un grimētāja nejēdz :)
A.
Varētu minēt, ka esmu tad šis tips. Bet būtu interesanti palasīt Tavu aprakstu par to otru tipu ar.
Es par latviešu stilistiem vispār maz zinu, bet tie, ko sanāk lasīt presē, nav stilisti šajā nozīmē. Ir ļoti viegli runāt, ko rādīja uz Parīzes un tur Ņūjorkas mēlēm un kādas ir kopējas tendences. Pavisam cita lieta atrast individuālu pieeju.
Tie, kuri pārtaisa 'pirms' un 'pēc' arī nav tie, kas ieskatās cilvēkam dvēselē un iemāca viņam parādīt pasaulei, kas viņš ir, ar katru apģērba gabalu. Tie parasti mazliet sakopj ļoti nošmulētus cilvēkus. Arī nav liela māksla.
Jopcik popcik! Pat nezināju ka bez manis vēl kāds lasa un ir sajūsmā par Nat Laurel (Perritas) atklāsmēm!!!!
Es domāju - Latvijā, lasa (esmu tas pats iepriekšējais Anonīms, bet dzīvē Lelde), jo Krievijas livejournal vides useri viņas blogus no sajūsmas gāž riņķī! Atzīšos ka viņas rakstu pārņemta, pat rakstīju e-pastu un pieteicos uz konsultāciju pēc pilnas programmas. Diemžēl..darbi..darbi..un mans personīgais slinkums līdz šim traucē savākt visu nepieciešamo info lai viņa arētu manu pasūtījumu izpildīt. Lai nu kā, gribu aiztaupīt sev kādus 10 mēģinājumu/kļūdu gadus šajā jomā, tādēļ mana šīsvasaras apņemšanās ir- novest to lietu līdz galam.
Lelde, un pati tu par to nekur neraksti? Būtu interesanti redzēt, kā citi sevi cenšas ieraudzīt.
Laurel, manuprāt, ir rets ģēnija grauds šajā jomā, tas nu bez šaubām.
Ierakstīt komentāru